Ne tikai dzirdēt, bet arī
saprast – domāt – rīkoties…
Cilvēki ar dzirdes traucējumiem bieži vien pieņem kļūdainus lēmumus. Tam par iemeslu ir neprecizitāte algoritmā: dzirdēt – saprast – domāt – rīkoties. Bieži vien jau pašā sistēmas sākumā ir meklējams misēklis, jo cilvēks ir uztvēris maldīgu informāciju, kā rezultātā pieņemis aplamu lēmumu. Lai izvairītos no pārpratumiem, ieteicams lietot digitālos dzirdes aparātus. Pētījumi pierāda, ka, lietojot dzirdes aparātus, ievērojami palielinās cilvēka dzīves kapacitāte.
Daudz šķēpu ir lauzts, prātuļojot par cilvēku maņām. Kuras ir vitāli nepieciešamas, bez kurām var vairāk vai mazāk iztikt. Tomēr zinību vīri ir vienisprātis, ka katrai no piecām maņām ir ārkārtīgi svarīga nozīme cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
Šoreiz mūs interesē dzirdes jēga. Tās būtiskā aktualitāte. Fizioloģiski – medicīniskā iedarbība uz cilvēku kā pasaules matērijas substanci.
Ja personai nav anomālisku noviržu, tad pēc medicīniskās definīcijas katram indivīdam ir spēja dzirdēt. Arī dažādiem primātiem piemīt dzirdes iespēja, taču tiem nav prasmes saprast un domāt. Šāda prerogatīva raksturo tikai cilvēka intelektu.
Tāpēc cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir pragmatiski jārisina esošā problēma. Pēc fiziologa I. Pavlova uzskata, katram dzīvniekam piemīt viena nervu funkcionālā signālsistēma, bet cilvēkiem divas signālsistēmas. Tas nozīmē, ka dzīvnieku nervu impulsu kairinātāji ir īstenības priekšmeti un parādības. (Piemēram, plēsējs, dzirdot krūmos čaboņu, cenšas tam uzbrukt). Savukārt cilvēkiem vēl ir arī otrā signālsistēma – valodas signālu sistēma. Tā nodrošina personām sazināšanos (cilvēkam, izdzirdot vārdu „torte”, izdalās siekalas – viņš atpazīst vārda jēgu, turpretī dzīvniekiem nepiemīt minētā māka; “Saki vien vistām, ka lapsa kūtī!”) .
Ja cilvēki ar dzirdes traucējumiem nelieto digitālos dzirdes aparātus, tad viņi ir kā “vistas kūtī, kuras nemana, ka lapsa danco aiz muguras”. Viņi izmanto tikai vienu signālsistēmu.
Digitālie dzirdes aparāti nodrošina dažādu skaņu frekvenču un augstumu diapazonu, kas ne tikai atvieglo dzirdēšanu, bet arī, kas ir svarīgi, sekmē dzirdētā saprašanu. Kā rezultātā ir iespēja izvairīties no dažādām kutelīgi divdomīgām situācijām gan mājās, gan darbā, gan uz ielas, gan arī visdažādākajās dzīves situācijās. Līdz ar saprašanu centrālā nervu sistēmā var sākties domāšanas process. Domāšana parasti risina kādu problēmsituāciju. Fizioloģiski galvas smadzenēs veidojas vairāki dinamiskie stereotipi, kas savā attīstībā cits citu aizkavē, līdz viens no tiem kļūst dominējošais un nosaka cilvēka rīcību. Dinamiskam stereotipam aktivējoties notiek nervu impulsu intensīva riņķošana starp galvas smadzeņu neirālajām struktūrām un attiecīgajiem muskuļiem, tos apvienojot funkcionālā sistēmā. Kā rezultātā indivīdam sintezējas aizvien jaunas sinapses, aktivizējās sirdsdarbība, izmainās asinsspiediens, izdalās hormoni un intensificējas vielmaiņa.
Domāšanas rezultāts ir rīcība. Tiek izdarīti dažnedažādi spriedumi un pieņemts gala lēmums. Tas jau ir sociālas dabas jautājums – kādas būs pieņemtā lēmuma sekas.
