23. februāris, 2016

Dzirdes traucējumi – kas, kāpēc, ko darīt?

Ausij anatomiski ir trīs daļas: ārējā auss, vidussauss un iekšējā auss. Lai labi dzirdētu ir jābūt brīvai ārējās auss ejai, veselai un kustīgai bungplēvītei, funkcionējošiem dzirdes kauliņiem. Kortija orgānā atrodas matiņšūnas, kas ir dzirdes receptori. Iekšējā ausī mehāniskās skaņu svārstības tiek pārveidotas elektriskā impulsā, ko pa dzirdes nervu novada uz dzirdes centru galvas smadzenēs.
Konduktīvi dzirdes traucējumu iemesli:
  • auss kanālā ir sēra korķis,
  • lidojuma laikā ir aizkritis Eistāhija kanāls,
  • būtiski izmainīta bungplēvīte, piemēram, sarētojums,
  • pārtraukts dzirdes kauliņu savienojums,
  • diagnosticēta otoskleroze,
  • vidusauss iekaisuma gadījumā,
  • citi cēloņi.
Daudzos gadījumos konduktīvus dzirdes traucējumus var novērst vai mazināt ķirurģiski un ar medicīnisku terapiju. Tāpat daudzos konduktīvas vājdzirdības gadījumos jālieto digitālās dzirdes tehnoloģijas.
Bērniem un pieaugušiem cilvēkiem auss anatomiski atšķiras, tāpēc bērniem biežāk novērojams vidusauss iekaisums. Spēcīga vidusauss iekaisuma gadījumā toksīni bungdobuma strutās var būt toksiski un neatgriezeniski bojāt iekšējo ausi.
Ja cilvēks pēkšņi neko nedzird, ausu sāpes kombinējas ar reiboni, sliktu dūšu, vemšanu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nepatiku pret skaņām un gaismu, spalgu troksni ausīs, sejas stīvumu konkrētās auss pusē, tūlītēji jāsazinās ar medicīnas speciālistiem (piemēram, “Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā”, “Bērnu slimnīcā”, klīnikā“Headline”). Pirmajās stundās vai dienās kopš dzirdes zuduma pastāv iespēja medikamentozi apturēt dzirdes bojājumu un veicināt dzirdes uztveres atjaunošanos.
Sensoneirāli dzirdes traucējumi ir, ja izmainīta dzirdes nerva, jutīgo dzirdes matiņšūnu darbība un skaits. Lielākoties sensoneirālu vājdzirdību nevar novērst. Sensoneirālu vājdzirdību var kompensēt, lietojot digitālās dzirdes tehnoloģijas, dzirdes aparātus.
Vidēji cilvēkiem pēc aptuveni 50 gadu vecuma mainās maņu uztvere. Tas nozīmē, ka ir grūtāk saklausīt spalgākas, augstākas skaņas. Jāņem vērā, ka cilvēka veselības stāvokli nosaka ne tikai bioloģiskais vecums, bet arī medicīnas anamnēze, ģenētika, vide, psiholoģiskā izturība un citi faktori. Daudzreiz cilvēki, kuri ikdienā atrodas klusākā vidē, dzird labāk nekā cilvēki, kuri nemitīgi ir skaļā vidē. Dzirde darbojas arī tad, kad cilvēks guļ.
Viens no faktoriem, kas samazina dzirdes uztveri, ir pārmērīga mūzikas austiņu lietošana. Principā labāk klausīties audio resursus izkliedētā variantā, tātad bez austiņām. Ja izdomājiet lietot austiņas, tad ausi visaptverošas austiņas var lietot aptuveni 40 minūtes dienā ar skaņas līmeni līdz 80 decibeliem.
Ir daudz paradoksu saistībā ar dzirdi, piemēram, simfoniskā orķestra mūziķiem var vairāk pazemināties dzirdes uztvere salīdzinājumā ar rokmūziķiem vai rūpnīcu darbiniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka augstu frekvenču skaļa skaņa ir spēcīgāka, nepatīkamāka, kā arī stīgu orķestrim ir salīdzinoši ilgi mēģinājumi.
Zinātniski pierādīts fakts: ja par dzirdes traucējumiem ilgstoši neliekas ne zinis, tad dzirdes nervs pamazām regresē. Savlaicīga diagnostika un rehabilitācija nodrošina cilvēkam labāku dzirdi un labāku dzīves kvalitāti.
Dzirdes profilaksei būtiski klusuma mirkļi, kvalitatīvs miegs, fiziskās aktivitātes, B grupas un A, C, E vitamīni, asinsriti uzlabojoši preparāti.
 
Attēla resurss: http://healthprobs.com/wp-content/uploads/2012/05/Hearing-Loss.jpg
Informācijas resurss: Ko tu teici? Runā skaļāk! (Intervija ar Dr. Kasparu Peksi.)/ Ievas Veselība. 18.12.2015., Nr. 26 (187). 12.-17. lpp.