Mūsdienās dzirdes traucējumi ir diezgan bieži sastopami, bet ne katrs cilvēks vēlas atklāti runāt par savu problēmu. Komunicējot ar cilvēkiem, kam ir vājdzirdība, jāpierod pie balss intonācijas un lasīšanas no lūpām. Jāatceras, ka runājot jābūt precīzai dikcijai un izteiktām artikulācijas aparāta kustībām, lai cilvēkam būtu vieglāk uztvert pateikto.
2012. gada “Ievas Veselības” numurā bija raksts par Patrīciju – sievieti, kas dalās savā pieredzē par vājdzirdību. Sieviete stāsta, ka viņas ģimenē vienmēr bijušas spēcīgas personības, kas palīdzējušas tikt pāri grūtiem mirkļiem. Ģimene un apkārtējie sievietei mācījuši būt atklātai un labestīgai pret apkārtējiem.
Vājdzirdība tikusi atklāta divu gadu un dažu mēnešu vecumā. Vecāki jutuši, ka varētu būt kāda problēma, bet tā kā meitene varējusi sazināties, vērību pievērsa pēc vecvecāku aizdomām par dzirdes traucējumiem. Sākotnēji māte vērsās pie logopēda, tad psihiatra. Vecāki meitu veda pie speciālistiem poliklīnikā. Cinovska un Orehovska divas reizes nedēļā mācījušas runāt, lasīt un trenējušas dzirdes uztveri. Tajā laikā bērniem ar dzirdes traucējumiem bija iespēja doties uz dzirdes centru Kijevā. Kā dzirdes traucējumu iemeslu Patrīcijas gadījumā min stafilokoku infekciju dzemdību nodaļā. Piedzimstot tika doti spēcīgas iedarbības medikamenti, kas skāra dzirdes nervu.
Sieviete ir pateicīga speciālistiem un ģimenei par iespēju iekļauties apkārtējā sabiedrībā. Bērnībā apmeklējusi vispārizglītojošā bērnudārza grupu, vēlāk atzīts, ka meitene var mācīties vispārizglītojošā skolā. Zīmju valoda nav apgūta, kā arī grūtāk uztvert svešvalodas. Sieviete visu laiku ir papildinājusi savas zināšanas dažādās jomās: skaistumkopšanā, informātikas sfērā (datoroperatore) u. tml. 2012. gadā sieviete lietoja “Phonak” digitālo dzirdes aparātu vienai ausij, bet laika gaitā cer lietot dzirdes aparātu arī otrai ausij.
Attēla resurss: www.hearingaidsdirect.com
Literatūras avots: Ievas VESELĪBA. 2012.
