Agrīna dzirdes rehabilitācija būtiska labai dzirdei, veselībai un dzīves kvalitātei

Lietojot digitālos dzirdes aparātus, cilvēki redz uzlabojumu komunikācijai un attiecībām mājās, darbā, sociālajā dzīvē. Agrīni sākta dzirdes rehabilitācija spēj uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Zinātnieki novērojuši, ka dzirdes traucējumu dēļ var būt citas veselības problēmas.

Kognitīvie procesi
Neirozinātņu profesors Arturs Vingfīlds izzinājis kognitīvos procesus cilvēkiem novecojot un to saistību ar atmiņu, dzirdes uztveri. Cilvēkiem, kuri dzirdes traucējumu gadījumā nelietoja dzirdes tehnoloģijas, nav precīza skaņu uztvere. Tas būtiski ietekmē augstākā līmeņa kognitīvo procesu norisi. Vingfīlds pētīja vecāka gada gājuma cilvēku ar vieglas/ vidējas pakāpes dzirdes traucējumiem kognitīvos procesus. Salīdzinājumā ar cilvēkiem bez dzirdes izmaiņām, pētāmai grupai bija sliktāki testa rādītāji. Dzirde ir būtisks kritērijs, lai saglabātu informāciju atmiņā.

Džons Hopkins izzinājis, ka dzirdes traucējumu gadījumā biežāk attīstās demence. Kādā no veiktajiem pētījumiem secināts, ka dzirdes traucējumu gadījumā ir grūtāk atcerēties informāciju un domāt.

Cilvēkiem laika gaitā samazinās galvas smadzeņu apjoms. Dr. Arturs Vingīlds ar kolēģiem veica MRI izpēti cilvēku ar dzirdes traucējumiem galvas smadzenēm. Smadzenēm bija izmainīta struktūra un darbība. Cilvēkiem ar vājāku dzirdes uztveri bija mazāk pelēkās vielas dzirdes lauka garozā, runas sapratnes un analīzes laukos. Hipotēze ir par to, ka dzirdes traucējumu gadījumā galvas smadzenēm jāapstrādā mazāk informācijas, līdz ar to tām samazinās struktūru apjoms.

Kādā no Hopkinsa pētījumiem cilvēkiem (40-69 gadu vecumā) pat ar vieglas pakāpes dzirdes traucējumiem ir trīsreiz lielāks risks pakrist. Intensīva klausīšanas bez dzirdes tehnoloģijām var izraisīt piepūli, tāpēc palielinās kritienu risks, līdzsvara traucējumi.

Vecākiem cilvēkiem ar dzirdes izmaiņām par 32 % palielinās saslimšanas risks salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem. Personām ar dzirdes izmaiņām 36 % gadījumu ir ilgāks saslimšanas laiks.

Cilvēkiem gados ar dzirdes izmaiņām ir lielāks risks aiziet mūžībā kardiovaskulāru slimību dēļ. Kādā pētījumā salīdzināta cilvēku dzīvildze dzirdes traucējumu gadījumā, iegūti dati, ka cilvēki, lietojot dzirdes aparātus, dzīvo ilgāk un laimīgāk.

57 % cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir izteiktāks stress, depresija vai slikts garastāvoklis salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir normāla dzirdes uztvere. Vairāk tas novērojams no 18 līdz 69 gadus vecām personām. Savukārt kādā citā pētījumā izzināts, ka 35 līdz 55 gadus jauniem cilvēkiem ar dzirdes izmaiņām, nelietojot dzirdes tehnoloģijas, ir depresija, nemiers, saskarsmes sensitivitāte.