Jau ilgāku laiku elektroenerģijas iegūšanai izmanto vēja ģeneratorus. Aptuveni 20 % no pasaulē lietojamās elektroenerģijas ražo vēja ģeneratori. Zinātnieki atklājuši, ka vēja ģeneratori rada zemu frekvenču troksni un vibrāciju, kas ietekmē apkārtējās vides iedzīvotāju vispārējo veselības stāvokli. Zinātnieki veica dažādu literatūras resursu izpēti un konsultējās ar inženieriem, psihoakustiķiem un medicīnas speciālistiem. [22.]
Aerodinamisko troksni visbiežāk raksturo kā virs cilvēka galvas esošu lidmašīnu, kas visu laiku atrodas vienā lokalizācijas vietā debesīs ar ieslēgtu motoru. Uztveramā skaņa ir aptuveni 300 hercu (Hz) augstumā, bet tā var mainīties līdz aptuveni 20 kHz. Vēja ģeneratoru rotējošās lāpstiņas radītās enerģijas skaņa atbilst [1; 20] Hz. [23.]
Pirmie speciālisti, kuri sāka izzināt vēja ģeneratoru radītā trokšņa un vibrācijas ietekmi uz cilvēka organismu, bija Hubards (Hubbard) un Šepherds (Shepherd), dati reģistrēti 1990. gadā “Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes” (NASA) vajadzībām. Vēlāk veikti pētījumi Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, secinot, ka modulācijas skaņas ir vieglāk uztveramas un nepatīkamākas (asas, skaļas, ar izmainītu modulāciju) par konstanta līmeņa skaņām. Vēja ģeneratoru radīto zemo frekvenču skaņas var būt svārstīgas, tās navt spēcīgākas par citām apkārtējās vides skaņām. Pedersens (Pedersen) 2009. gadā Nīderlandē veica pētījumu par vēja ģeneratoru radīto troksni. Pētījumā piedalījās 725 respondenti, vairumam ģeneratoru radītais troksnis šķita nepatīkamāks par industralizācijas/ satiksmes troksni. [23.]
Pašlaik akustiķi un audiologi diskutē par apkārtējās vides trokšņa ietekmi uz cilvēka dzirdi. Ārste Nina Pīrponta (N. Pierpont) 2009. gadā izveidojusi galveno vēja ģeneratoru sindroma simptomu klasifikāciju: miega traucējumi, galvassāpes, viscerāli vibrācijas un vestibulārā aparāta traucējumi, reibonis, ģībšana un nestabilitāte (līdzsvara traucējumi), trokšņi ausīs/ galvā (tinnitus), spiediena sajūta ausīs, ausu sāpes, ārējā dzirdes kanāla jutīgums, atmiņas un koncentrēšanās traucējumi, viegla uzbudināmība un aizkaitināmība, nogurums un motivācijas zudums. Speciāliste iesaka simptomu gadījumā izzināt, vai cilvēka dzīvesvietas tuvumā atrodas vēja ģeneratori. [24.]
Trokšņa vai vibrācijas ietekmē var izpausties sirds aritmija, hipertensija, stress, galvassāpes (vibroakustikas slimība). Vibroakustiskas slimības diagnoze var būt personām, kas ilglaicīgi pakļauti augstu (vairāk kā 90 dB skaļumā) vai zemu frekvenču iedarbībai (zem 500 Hz) vismaz 10 gadus. [24.]
Vairākās valstīs tiek salīdzināti pieļaujamā trokšņa dati naktsmiera laikā ar “Pasaules Veselības organizācijas” vadlīnijām. Interesanti, ka apkārtējās vides troksnis un rūpniecībā radītais troksnis atbilst vismaz 40 dB. Daudzās valstīs troksnis naktī nevar pārsniegt 30 dB. Vēja ģeneratori rada aptuveni 40 – 45 dBA troksni 1,48 km rādiusā. Vairāki vēja ģeneratori vienā apvidū rada lielāku troksni, kam palielinās arī uztveres rādiuss. [27.]
Speciālisti iesaka vēja ģeneratoru lokalizācijas apvidū rast trokšņa un vibrācijas risinājumu, pirms ģeneratoru izvietošanas jautāt ne tikai valsts/ pilsētas iestāžu vadītāju, bet arī iedzīvotāju piekrišanu, pilnveidot vadlīnijas par atļauto trokšņa līmeni, kā arī audioloģijas speciālistiem izveidot efektīvu profilaksi vēja radītā trokšņa un vibrāciju mazināšanai.
Attēla resurss: www.ir.lv
Literatūras avots: James, R., Pabst, D., Punch, J. Wind-Turbine Noise. What Audiologists Should Know. Audiology Today. 2010, Jul – Aug, p. 20 – 31.
