Dzirdes izmaiņām var būt dažādi cēloņi. Ja notiek pēkšņa dzirdes pazemināšanās, ir ausu sāpes, trokšņi ausīs, jākonsultējas ar medicīnas speciālistiem. Savlaicīga diagnostika var spēt novērst paliekošu dzirdes traucējumu rašanos.Pēkšņu dzirdes traucējumu var izraisīt sēra korķis auss kanālā. Sērs dezinficē un aizsargā ausi. Pēc mazgāšanās un peldēšanās tas uzbriest. Sēra korķa gadījumā konsultējieties ar otorinolaringologiem (LOR), lai veiktu ausu tīrīšanu.
Ausu ejas nedrīkst tīrīt ar kosmētikas kociņiem. Ausu ejas tīra ar pirksta galu vai dvieļa stūrīti pēc mazgāšanās. Sēra korķi var tīrīt otorinolaringologs vai apmācīts medicīnas personāls. Sēra korķa gadījumā ieteicams apmeklēt speciālistu ik pa laikam (piemēram, 3 x/ gadā), lai iztīrītu ausis.
Dažiem cilvēkiem ļoti nepatīkama sajūta, kad ausīs iekļuvis ūdens. Ūdenim jāļauj dabīgā ceļā iztecēt. Dažreiz var parādīties ārējās auss iekaisums jeb peldētāja auss.
Ja bungplēvīte atbilst normai un nav ausu iekaisuma, tad pirms ūdens aktivitātēm var lietot ausu pilienus, kas paātrina mitruma iztvaikošanu no auss ejas. Perforētas bungplēvītes gadījumā peldoties vai mazgājoties jālieto ausu aizbāžņus vai individuālos ausu ieliktņus. Pirmajās trīs līdz sešās dienās kopš bungplēvītes traumas, var novērst neatgriezenisku dzirdes traucējumu rašanos. Perforētu bungplēvīti var novērst/ mazināt ķirurģiski.
Ausu aizkrišana ir viena no biežākajām problēmām, kas rodas lidojot vai nirstot, kad notiek atmosfēras spiediena maiņa. Barotraumas gadījumā var iegūt neatgriezeniskus dzirdes traucējumus. Apaukstēšanās gadījumā (iesnas, klepus) infekcija var nokļūt no aizdegunes dzirdes orgānā, izraisot ausu aizkrišanu un iekaisumu.
Speciālisti iesaka lidojumu vai niršanas laikā lietot ausu aizbāžņus vai ieliktņus. Ja cilvēks ir apslimis, jākonsultējas ar ārstu par to, vai niršana/ lidošana nav atliekama uz aptuveni 1 nedēļu. Cilvēks var sūkāt ledenes vai košļāt košļājamo gumiju, lai novērstu ausu aizkrišanu.
Svešķermeņi auss ejās ir dažādi: ģerānijas, zirņi, pogas, vate u. c. Ja šķiet, ka auss ejā kaut kas ir, apmeklējiet otorinolaringologu vai medicīnas speciālistu. Ja cilvēkam ilgstoši ausī atrodas svešķermenis, var sākties iekaisums.
Cilvēks no auss ejas pats nevar izņemt svešķermeni. Jādodas pie ārsta, kurš spēs palīdzēt. Ja ausī iekļuvis kukainis, tad auss ejā jāiepilina nedaudz ūdeni, lai kukainis nebūtu aktīvs, un jādodas pie otorinolaringologa, lai izskalotu ausi.
Ausis var niezēt esot ļoti sausai ādai, iekaisumam auss ejā, bieži mazgājot ar ūdeni un ziepēm.
Jāizvairās no ausu kasīšanas, jākonsultējas ar medicīnas speciālistiem par piemērotiem medikamentiem. Daži cilvēki kasa ausis ieraduma pēc.
Ausu sāpēm var būt dažādi cēloņi: apaukstēšanās, mutes dobuma iekaisums, palielinātas mandeles, produktu ar paaugstinātu skābes daudzumu lietošana uzturā u. c. Iekaisums vidusausī vai ārējā ausī var izraisīt meningītu, sejas nerva iekaisumu. Neārstēts vidusauss iekaisums var veicināt dzirdes traucējumu rašanos.
Iekaisuma gadījumā, konsultējoties ar medicīnas speciālistiem, var lietot pretsāpju medikamentus. Ja ausu sāpes kombinējas ar vemšanu, augstu temperatūru, apziņas traucējumiem, jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Aukstā laikā ieteicams lietot galvassegu, augstu apkakli.
Par trokšņiem ausīs jeb tinītu runā aptuveni viena trešdaļa personu, kam bijusi šāda pieredze. Trokšņi ausīs ir dzirdes traucējumu priekšvēstneši. Troksni mēdz raksturot dažādi. To var izraisīt paaugstināts asinsspiediens, vairogdziedzera slimības, cukura diabēts u. c. Ja šādos gadījumos tiek ārstēta pamatslimība, trokšņus var novērst. Ir iespēja troksni mazināt, lietojot trokšņu slāpētāju, kas vizuāli atgādina dzirdes aparātu. Ja cilvēkam ir trokšņi ausīs un dzirdes traucējumi, tad jālieto dzirdes aparātu. Dažos digitālo dzirdes aparātu modeļos ir trokšņu slāpēšanas tehnoloģija.
Tūlītējs dzirdes zudums var rasties iekšējās auss bojājuma rezultātā, kad konstatējamas izmaiņas dzirdes nerva vai matiņšūnu darbībā. Šādā gadījumā steidzami jākonsultējas ar medicīnas speciālistiem. Dzirdes traucējumiem var būt dažādi cēloņi: medikamenti, troksnis, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, cukura diabēts, vīrusi u. c. Tāpat skaļi masu pasākumi (koncerti, diskotēkas, salūti, hokeja mači) var bojāt dzirdes orgānus.
Cilvēka sarunvaloda atbilst 40-60 decibelu (dB) skaļumam, lielākoties sarunvalodu lieto 60 dB skaļumā. Lai saudzētu dzirdi, ieteicams sazināties normālā skaļumā, nelietot mūzikas klausīšanai austiņas, izvairīties no skaļas vides vai lietot dzirdes aizsarglīdzekļus. Pēkšņa trokšņa ietekmē var plīst bungplēvīte, dažkārt izraisot paliekošu dzirdes traucējumu.
Attēla resurss: http://knowingneurons.com/2013/03/13/the-auditory-system-from-sound-waves-to-brain-waves/
Literatūras avots: Ozoliņa, I. Gribu visu dzirdēt.// 36,6. 2007 gada novembris/ decembris, 66.-68. lpp.
Literatūras avots: Ozoliņa, I. Gribu visu dzirdēt.// 36,6. 2007 gada novembris/ decembris, 66.-68. lpp.
