23. marts, 2016

Troksnis – fizikāls darba vides riska faktors kokapstrādē

Kokapstrādē pastāv vairāki darba vides riska faktori: mehāniskie, fizikālie, bioloģiskie, ergonomiskie faktori, ārēju vielu un ķīmisku savienojumu iedarbība u. tml. Troksnis (fizikālais riska faktors) ir dažādu skaņu sakopojums, kas cilvēkiem rada nepatīkamas sajūtas. Latvijā veiktie trokšņa mērījumi daudzos kokapstrādes uzņēmumos pārsniedza 85 decibelu (dB (A)) skaļumu 1 m attālumā ap konkrēto kokapstrādes tehnoloģiju.
Troksnis pēc iedarbības klasificējams mainīgā, implusveida un patstāvīgā troksnī. Trokšņainā darba vidē darba devējiem jāievēro dzirdes profilakses pasākumus, nodrošinot darbiniekus ar dzirdes aizsarglīdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem. Akūta trokšņa dēļ iespējams iegūt pārejošus vai patstāvīgus dzirdes traucējumus. Ilgi strādājot paaugstinātā troksnī cilvēkam, neievērojot dzirdes profilaksi, var attīstīties arodvājdzirdība. Pēc darba aizsardzības vadlīniju datiem pārsniedzot 87 dB troksni skaņu tūlītēji jāsamazina līdz 87 dB (A) un darbiniekam katru gadu jāveic obligātās veselības pārbaudes.
Pēc pētījumu datiem trokšņainā darba vidē, neievērojot drošības pasākumus, dzirdes funkcija visvairāk pazeminās pirmajos piecos darba gados. Arodslimību riska mazināšanai iestādēs var veikt tehniskos aizsardzības pasākumus (piem., skaņu izolējošas konstrukcijas), organizatoriskos aizsardzības pasākumus (piem., darbinieku informēšana/ apmācība, regulāra medicīnas speciālistu apmeklēšana (vismaz 1 x/gadā)) un lietot individuālos aizsarglīdzekļus (piem., troksni slāpējošas aizsargaustiņas).
 
Attēla resurss: www.viss.lv
Literatūras avots: Darba aizsardzība. Darba aizsardzības vadlīnijas. Darba prasības kokapstrādē. Rīga, 2006.