Auss funkcija ir uztvert skaņu signālus un pārraidīt tos tālāk smadzenēm, kur atrodas dzirdes centrs, kur šī skaņa tiek analizēta.
Ārējā auss uztver skaņu un pa ārējās auss eju novada to līdz bungplēvītei, kas atdala ārējo ausi no vidusauss. Vidusauss ir ar gaisu pildīts dobums, kurā atrodas 3 savstarpēji savienoti dzirdes kauliņi – āmuriņš, laktiņa, kāpslītis. Skaņas viļņu vibrācijas, izejot cauri ārējās auss kanālam, izraisa bungplēvītes vibrācijas.
Šis skaņas vilnis iziet visus šos posmus ļoti lielā atrumā. Bungplēvīte šīs vibrācijas novada uz dzirdes kauliņiem un tālak līdz ovālajam lodziņam, kurš ir robeža starp vidusausi un iekšējo ausi. Vidusauss dobums caur ovālo atveri jeb lodziņu ir saistīts ar auss vissarežģītāko daļu – iekšējo ausi. Tā ir spirālē izvīts kaula kanāls, kas ap savu asi veido 2,5 vijumus. To sauc par gliemezi. Iekšējās auss funkcija ir caur ovālo lodziņu saņemto skaņas impulsu pārveidot elektriskajā impulsā, t.i., mehāniskā enerģija tiek pārveidota elektriskajā enerģijā. Gliemezī ir izvietotas matiņšūnas, kuras uztver dažādas frekvences skaņu signālus. Matiņšūnu svārstības izraisa zem tām esošās bazilārās membrānas svārstības un virs tām esošās segmembrānas svārstības, kuras savukārt iesvārsta iekšējā ausī esošais šķidrums endolimfa. Iesvārstītās matiņšūnas skaņu impulsus pa dzirdes nervu pārvada uz dzirdes centru, kas atrodas smadzenēs. Kad skaņas impulss nonāk smadzenēs, cilvēkam rodas dzirdes sajūta. Cilvēks reaģē uz dzirdēto.
Skaņas vilnis pa abām ausīm, izejot visus posmus, nonāk smadzenēs, kuras apstrādā ienākušo informāciju mums saprotamā veidā, līdz ar to mēs saprotam, vai tā ir apkārtnes skaņa vai valodas skaņa.
