Dzirdes traucējumi mūziķiem

Nešvila ir mūzikas industrijas centrs, kurā sastopami daudz slaveni mūziķi. K. D’Onofrio veica pētījumu par mūziķiem ar pazeminātu dzirdi. “Vanderbiltas Universitātes” profesors T. Rikets uzskata, ka daudziem mūzikas jomas speciālistiem dzirdes traucējumu gadījumā nepieciešami plaša skaņu diapozona dzirdes aparāti. Pētījuma mērķis bija noskaidrot mūziķiem ar pazeminātu dzirdi nepieciešamo specifiku dzirdes aparātiem. Pētījuma procedūrā veikti dzirdes testi mūziķiem un kontroles grupai, dati savstarpēji salīdzināti. [1.]

Skaļas klasiskās vai rokmūzikas ilglaicīgas klausīšanās ietekmē cilvēkiem var rasties dzirdes traucējumi. Dažkārt īsā laika periodā iegūti smagas pakāpes dzirdes traucējumi var radīt profesionāla mūziķa karjeras beigas. Skaļš troksnis var radīt mehānisku traumu (piem., perforētu bungplēvīti) vai sensoneirālu vājdzirdību. Tāpat troksnis var radīt cilvēkam trauksmi, fizioloģiskas un psiholoģiskas problēmas. Visvairāk dzirdes pazemināšanos pēc liela trokšņa iedarbības var just pirmajās divās stundās. Dzirdes stāvoklis var uzlaboties 14 stundu laikā (katram cilvēkam individuāli – dzirde pirms traumas, jutība, citi faktori). Ja cilvēks vairākus gadus ilgstoši uzturas ļoti skaļā vidē un nelieto dzirdes aizsarglīdzekļus, tad vairumā gadījumu tiek iegūti trokšņa izraisīti dzirdes traucējumi. [2.]

Aptuveni 52 % klasiskās mūzikas un 30 % rokmūzikas klausītāju diagnosticētas dzirdes izmaiņas. Vairāk nekā 80 % mūziķu rodas pārejoši/ pagaidu dzirdes traucējumi. Skandināvijas orķestriem veikti pētījumi par trokšņa iedarbību darba vidē. Tikai 10 – 25 darba stundu laikā mūziķim var būt normāla skaņu ietekme uz dzirdi [22.; 3.], ja nedēļā jāstrādā vairāk stundu, tad ieteicams lietot mūziķiem paredzētos dzirdes aizsarglīdzekļus.

40 stundas nedēļā klausoties apmēram 85 decibelus skaļu mūziku cilvēks gada laikā var iegūt neatgriezeniskus dzirdes traucējumus. Līdzīgs iznākums būs, ja cilvēks piecas stundas nedēļā klausīsies 94 dB skaļu mūziku. Galvenais iemesls nevienmērīgai skaņu uztverei saistīts ar dzirdes kauliņa kāpslīša  refleksu, kas samazina mūzikas skaņu intensitāti vidusausī. Samazināts skābekļa daudzums iekšējā ausī var izraisīt pagaidu vai patstāvīgus dzirdes traucējumus. Daudzi mūziķi uzstājas iestādēs, kur gaisā ir tabakas dūmi. Pašlaik tiek veikti pētījumi par oglekļa monoksīda ietekmi uz dzirdi, bet jau pašlaik ir dati, ka smēķēšana (aktīvā/ pasīvā) var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. [25.-28.; 3.]

Trokšņa ietekmē vispirms izmainās aptuveni 4000 hercu un augstāku skaņu uztvere, vēlāk pasliktinās zemo frekvenču sadzirdēšana. Pēc pētījumu datiem vīriešiem biežāk diagnosticēti trokšņa izraisīti dzirdes traucējumi. Viens no sākotnēji novērojamiem simptomiem ir nespēja skaidri izprast audiālo informāciju, ja atrodas pūlī vai apkārtējā vidē ir fona troksnis. Dzird skaņu, bet nesaprot vārdu/ frāzi/ teikumu. Cilvēkiem dzirdes izmaiņu gadījumā var būt grūti saklausīt sieviešu vai mazu bērnu balsi, vēlāk – telefona sarunas. [2.]

Ja cilvēkam ir aizdomas par dzirdes izmaiņām, tad jāveic dzirdes pārbaudi. Mūzikas instrumentiem jāveic skaļuma monitorings ar skaņu līmeņa mērītājiem,  impulsa metriem un individuāliem skaņu monitoriem. Lai iegūtu precīzu informāciju par radīto troksni, nepieciešams kalibrēt mērierīces un tās pareizi pozicionēt pārbaudes veikšanai. Skaņu var samazināt izmantojot organiskā stikla vairogus, veicot regulāru skaļuma kontroli. Mūsdienās mūziķi var lietot speciālus dzirdes aizsarglīdzekļus, piem., ELACIN ER ^®. Ilgstoši uzturoties aptuveni 85 decibelu skaļā vidē nepieciešams lietot dzirdes aizsarglīdzekļus. Ja patīk klausīties skaļi savu iecienītāko mūziku, tad ieteicams pamazām samazināt audio ierīces skaļumu. Piemēram, pirmajā dienā samazina skaļumu par 20 %, nākamajā dienā par 5 % no iepriekšējās dienas izvēlētā skaļuma līmeņa. Jāmācās klausīties mūziku mērenā skaļumā, lai saglabātu dzirdi.

Attēla resurss: abcnewsradioonline.com
Literatūras avots: