Redze un dzirde ir būtiskas maņas. Dzirdes uztvere var ietekmēt cilvēka fiziskās veselības stāvokli. Dzirde ir maņa, kas sāk attīstīties augļa stadijā un darbojas visa mūža garumā. Dzirdes traucējumi var rasties ģenētikas vai ārējas vides cēloņu dēļ.
Lielākā semicirkulārā kanāla atvēršanās sindroms (SCDS) Iekšējā auss ir ļoti jutīga dzirdes struktūra. Ja iekšējā ausī ir disbalanss, tad cilvēkam parādās līdzsvara traucējumi. Piemēram, grūti taisnā virzienā aiziet no viena istabas gala līdz otram. Mazāk nekā 1 % pasaules iedzīvotāju ir ļoti izteikta sensitivitāte uz troksni, vertigo. Daži jutīgāki cilvēki apgalvo, ka dzird savas balsu vai pulsa skaņas pārāk spēcīgi. SCDS gadījumā medicīnas speciālisti iesaka veikt datortomogrāfiju iekšējai ausij, lai pēcāk veiktu ķirurģiskas manipulācijas deniņu kaulā. Būtisks pēcoperācijas rehabilitācijas periods.
Holeostoma tiek konstatēta 1: 10 000 cilvēkiem. Visbiežāk tā attīstās iekšējā ausī. Auss holeostoma nav ļaundabīga, tā var izraisīt dzirdes traucējumus vai citas saslimšanas (piem., meningītu).
Ir divu veidu holeostomas: 1)iedzimta holeostoma – attīstās un aug auss bungplēvītē jau kopš bērnības; šādā gadījumā ādas šūnas aug nepiemērotā vietā; 2) iegūta holeostoma – iegūst pēc hroniskas vai atkārtotas auss infekcijas. Šādas diagnozes gadījumā ausis regulāri jāapskata ausu ārstam. Mūsdienās vairumā gadījumu holeostomu izoperē. Holeostomai palielinoties var mainīties iekšējās auss struktūra, var būt balansa traucējumi, sejas nervu un muskuļu darbības izmaiņas. Toksiskās vielas no holeostomas var nokļūt citos ķermeņa orgānos, izraisot saslimšanas, piemēram, meningītu, smadzeņu abscesu.
Autoimūna iekšējās auss slimība (AIED) ir salīdzinoši reti novērojams sindroms, kas rodas svešķermeņu vai patoloģisku šūnu ietekmē iekšējā ausī. AIED gadījumā cilvēkiem ir progresējoši dzirdes traucējumi ar galvas reiboni. AIED izpaužas tādēļ, ka iekšējās auss bojājuma rezultātā aizkavējas imūnsistēmas atbilde un nejaušiem bojājumiem, piemēram, antivielu reakciju stresa situācijās. AIED diagnoze ir mazāk nekā 1 % cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Tā parasti tiek diagnosticēta pēc dzirdes pārbaudes un asins analīžu (autoimūnu saslimšanu diagnosticēšanai) datiem. AIED ir hronisks dzirdes un balansa traucējums, kura simptomātiku var mazināt, lietojot steroīdus un medikamentus, šūnu un gēnu terapiju, daži cilvēki izvēlās kohleāro implantāciju.
Menjēra slimību dažkārt dēvē par endolimfātisko tūsku. Menjēra slimība ietver vertigo, tinītu, spiedienu ausī, mainīgu dzirdes uztveri. Menjēra slimība izpaužas vienpusēji – vairāk vienā ausī. Visbiežāk novērojama vecumposmā no 20 – 50 gadiem. Medicīnas speciālisti nevar precīzi noteikt Menjēra slimības izcelsmi. Tā rodas anormāla iekšējās auss šķidruma daudzuma dēļ. Menjēra sindroms ir 1: 1000 cilvēkiem. Menjēra sindroma noteikšanai veic dzirdes diagnostiku, ķermeņa līdzsvara pārbaudi, asins analīžu pārbaudi, lai novērstu citas saslimšanas diagnostiku. Menjēra slimība ir hroniska slimība, kurai medicīniski var mazināt diskomforta izpausmi. Visbiežāk tiek lietoti medikamenti pret nelabuma sajūtu un sliktu dūšu. Kā terapijas var izmēģināt vestibulāro rehabilitāciju balansa uzlabošanai, dzirdes aparātu lietošanu, Meniett pulsa ģeneratora lietošanu auss kanāla spiediena izlīdzināšanai.
Krona slimību parasti asociē ar kuņģa – zarnu trakta darbības izmaiņām. Zinātnieki atklājuši, ka Krona slimība atstāj ietekmi arī uz citiem ķermeņa orgāniem. 2014. gadā kādam desmitgadīgam zēnam bijušas ausu sāpes un dzirdes izmaiņas ilgāku laika posmu. Viņam diagnosticējuši Krona slimību. Ausu iekaisums novērsts ar antibiotiku terapiju. Mediķiem pirms tam nebija iemesla diagnosticēt Krona slimību.
Rūpējieties par savu un apkārtējo veselību!
Attēla resurss: www.sonova.com
Informācijas resurss: Clason, Debbie. Five little-known hearing and ear disorders.// http://www.healthyhearing.com
