Ķermenim svārstoties rodas skaņa. Skaņas viļņi izplatās no skaņu avota līdz to uztvērējiem. Interesanti, ka gandrīz visi dzīvnieki var uztvert skaņas ar receptoriem. Zemē mītošie dzīvnieki uztver vibrācijas, ko vada zeme. Ūdens iemītnieki uztver ūdens vibrācijas. Cilvēks skaņu uztver ar skaņu gaisa un kaulu vadāmību.
Vairumam dzīvnieku audiālo uztveri un ķermeņa pozīcijas noteikšanu kontrolē timpālie orgāni (dobumi ar gaisu, ko sedz membrāna), cilvēkam – dzirdes un līdzsvara orgāns. Bezmugurkaulnieku klases dzīvniekiem timpālie orgāni var būt novietoti atšķirīgās ķermeņa daļās. Sienāžiem – priekškāju apakšējā daļā, tīklspārņiem (piem., zeltactiņām) – spārnos, vardēm – uz galvas. [1., 61.]
Daži dzīvnieki (piem., sikspārņi, vaļi, delfīni) orientācijai telpā izmanto eholokāciju – raida ultraskaņu un analizē tās atstarošanos jeb atbalsi, lai noteiktu barības avotu vai šķērsli. [1., 62.] Nesen veikts pētījums par cūkdelfīniem un to orientēšanās spējām, saziņu Baltijas jūrā, lai novērstu delfīnu iekļuvi zvejnieku tīklos. Novērots, ka cūkdelfīni aktīvāk uzturas zonās, kur pārvietojas ūdens transports. Latvijas tuvumā cūkdelfīni ir reti sastopami.
Apaļmutniekiem un zivīm ir tikai iekšējā auss, kas uztver skaņu ūdenī. Abiniekiem, putniem, rāpuļiem ir gan iekšējā auss, gan vidusauss, tāpēc tie uztver gaisā vadītu skaņu. Savukārt zīdītājiem dzirdes un līdzsvara orgānam ir trīs daļas: iekšējā auss, vidusauss un ārējā auss. [1., 62.]
Zīdītāji, tostarp cilvēki, skaņas uztver caur ārējo ausi, kad tiek iesvārstīta bungplēvīte. Dzirdes kauliņi (āmuriņš, laktiņa, kāpslītis) novada skaņas līdz iekšējai ausij. Gliemezī esošais šķidrums uztver svārstības. Dzirdes matiņšūnas sāk svārstīties un signālu uztver Kortija orgāns. Tā receptoršūnas rada impulsus, ko pa dzirdes nervu uztver dzirdes centrs deniņu daivā. Rodas dzirdes sajūta.
Līdzsvara receptori iekšējā ausī un pusloka kanālos nodod impulsus līdzsvara nervam, ja cilvēks vai zīdītāju klases dzīvnieks (piem., suns) maina galvas vai ķermeņa pozīciju. [1., 62.]
Attēla resurss: http://www.sciencedaily.com/
Literatūras avots: Porozova, D., Porozovs, J., Sausiņa, L. Bioloģija vidusskolai. 3. daļa. 61. – 62. lpp.
