Pēc “JAMA Otolaryngology – Head & Neck surgery” publicēta pētījuma datiem dzirdes izmaiņas cilvēkiem var izraisīt depresiju. Riskam vairāk pakļautas sievietes (jaunākas par 70 gadiem).
Pētījumā apkopoti 18318 pilngadīgu personu dati. Pētījuma procedūrā veikta dzirdes pārbaude un aizpildītas standartizētas depresijas anketas. Apkopojot datus, konstatēts vidēji smagas/ smagas depresijas risks apmēram 5 % personu ar labu dzirdi, 11 % – ar nelielām dzirdes izmaiņām. Jo smagāka dzirdes traucējumu pakāpe, jo biežāk novērojama depresīva izpausme. Dzirdes traucējumu gadījumā cilvēkiem pastāv tendence izolēties no apkārtējiem. Cilvēka psiholoģiskā stāvokļa izmaiņas var veicināt depresiju.
Ja neskaidri saklausiet runu, lūdziet runāt skaļāk un lēnāk sarunubiedriem, skaļi klausāties audio pārraides/ ierakstus, izvairieties no komunikācijas (īpaši trokšņainā vidē), ieteicams veikt audiometriju. Pēc speciālistu domām, savlaicīga dzirdes traucējumu diagnostika un rehabilitācija var mazināt depresijas risku. Jāveic papildus pētījumi, lai noskaidrotu sievietēm izteiktākas depresijas izcelsmi dzirdes izmaiņu gadījumā.
Literatūras avots: http://www.prevention.com/mind-body/emotional-health/hearing-loss-associated-depression
