Orķestra mūziķu dzirde Austrālijā

Austrālijā veikts pētījums par dzirdes veselību un trokšņa ietekmi uz orķestra mūziķu dzirdi. Mūziķiem, nelietojot dzirdes aizsarglīdzekļus, pastāv risks iegūt trokšņa izraisītus dzirdes traucējumus. Austrālijā dzirdes veselības un profilakses programmas ietvaros  tika veikta anketēšana par dzirdes aizsarglīdzekļiem un to lietošanu.

Orķestra radīto skaņu skaļuma līmeni nosaka ar regulāras novērtēšanas metodiku. Skaņu skaļumu ietekmē konkrētu mūzikas instrumentu atskaņošana un mūziķu lokalizācija, kā arī citi faktori. Konstatēts, ka mūziķiem biežāk pastāv risks trokšņa izraisītiem dzirdes traucējumiem skaņu sliekšņu maiņas, trokšņa ausīs un citu iemeslu dēļ. Pētījuma procedūrā atklāts, ka dzirdes traucējumu risks orķestrī spēlējošiem mūziķiem ir lielāks nekā  cilvēkiem, kas nedarbojas mūzikas sfērā. Orķestrī vajadzētu ievērot darbavietas drošības un veselības aizsardzības noteikumus, tas nozīmē, karjeras attīstību bez dzirdes izmaiņām, dzirdes aizsardzību darbavietā un troksni mazinošu stratēģiju ievērošanu.

Pētījumā piedalījās 580 respondenti no astoņiem orķestriem. Pētījuma vadītājiem tika atdotas 367 aizpildītas anketas. 80 % pētījuma dalībnieku bija atzinuši dzirdes traucējumu risku, spēlējot orķestrī. 64 % respondentu kādu laiku bija lietojuši dzirdes aizsargaustiņas. 83 % personu atbildēja, ka dzirdes aizsarglīdzekļus ir grūti lietot vai to nav iespējams īstenot. 43 % pētījuma dalībnieku atzina dzirdes traucējumu esamību: 54 % strādāja orķestrī, kas līdzinās simfoniskajam orķestrim (pit orchestra) un 46 % (n=237) bija jaunāki par 50 gadiem vai 50 gadu vecumā.

Pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 42.7 gadi (standartnovirze 10,5 gadi). 47 % no pētījuma dalībniekiem bija vīrieši, 55 % – mūzikā darbojas ilgāk par 20 gadiem. 43 % pētījuma dalībnieku spēlēja augstu frekvenču stīgu instrumentus, 14 % – zemu frekvenču stīgu instrumentus, 17 % – koka pūšaminstrumentus, 18 % – misiņa pūšaminstrumentus, 5 % perkusijas.

28 % pētījuma dalībnieku bija bāzes orķestra ansambļi (operās/ baletā), 30 % respondentu spēlēja mūzikas instrumentus uz skatuves, savukārt 42 % orķestra dalībnieku spēlēja instrumentus gan uz skatuves, gan bāzes orķestra ansambļos. 43 % pētījuma dalībnieku atzina dzirdes traucējumus, 39 % dzirdei nebija būtisku izmaiņu, 18 % cilvēku nevarēja savai dzirdei pamanīt būtiskas izmaiņas. 9 % no pētījuma dalībniekiem bijuši trokšņi ausīs (tinīts) visu laiku, savukārt 42 % – dažkārt. 79 % personu, kam bija trokšņi ausīs visu laiku, atzina dzirdes traucējumu esamību. 27 % respondentu, kam nebija ausīs trokšņu, bija dzirdes izmaiņas. Dzirdes traucējumi iegūti gan vecuma (P=0,0009), gan orķestra veida (P=0,001) dēļ. Orķestri baletā/ operā uzstājās četras reizes biežāk nekā orķestri uz skatuves.

57 % respondentu apgalvoja, ka, lietojot ausu ieliktņus, viņiem mainās sava instrumenta spēles uztvere, apgrūtināti spēlēt mūzikas instrumentu. 26 % pētījuma dalībnieku uzskatīja, ka viņi nevar lietot ausu ieliktņus. 13 % respondentu ausu ieliktņu lietošana mūzikas atskaņošanas laikā traucēja. 3 % atzina, ka var kvalitatīvi atskaņot mūzikas instrumentus lietojot ausu ieliktņus.

Daudzi mūziķi ausu ieliktņu/ aizbāžņu izmantošanu neatbalsta, jo viņuprāt: nespēj skaidri sadzirdēt citus mūziķus; rodas oklūzijas efekts; apgrūtināta ausu aizbāžņu ievietošana/ izņemšana; nespēj saklausīt spēlētā mūzikas instrumenta skanīgumu; izmainīta skaņu uztvere. Sešiem orķestriem katram mūziķim bija ekrāns, kas absorbē skaņu. Divos orķestros tika izmantoti akustiskie ekrāni. 81 % lietoja mūziķiem paredzētās austiņas, savukārt 75 % izmantoja individuāli izgatavotus ausu ieliktņus. Veicot pētījumu radās diskusijas par vairākiem dzirdes aizsardzības aspektiem orķestra mūziķiem.

20. gs. 80-jos gados tika izveidoti ausu ieliktņi ar troksni slāpējošiem filtriem mūziķiem. Interesenti šādus ieliktņus var pasūtīt arī SIA “Dzirdes sistēmas”, Rīgā, Kr. Barona ielā 130, k-5.