Līdzsvara traucējumi

Līdzsvaru nodrošina cilvēka balsta un kustību aparāts, iekšējā auss un redze. Galvas smadzeņu VIII nervs ir dzirdes un līdzsvara nervs. Ja cilvēkam ir dzirdes traucējumi, laikā gaitā var parādīties izteiktāki līdzsvara traucējumi un otrādi. Līdzsvara traucējumi var rasties straujas ķermeņa pozīcijas maiņas gadījumā vai izpausties kā kādas slimības simptoms. Ikvienam cilvēkam ikdienā būtu ieteicams trenēt savu līdzsvara sajūtu.

Līdzsvara traucējumus var izraisīt:

acu, ausu, smadzeņu, balsta un kustību sistēmas bojājums vai slimība,

sirds un asinsvadu sistēmas slimības, asinsspiediena izmaiņas,

smadzenīšu slimības,

neiroloģiskas slimības – multiplā skleroze, insults, galvas traumas, encefalīts, meningīts, Parkinsona slimība, polineiropātija u. c.,

ģenētiskas slimības,

vielmaiņas slimības – cukura diabēts,

mugurkaula deformācija,

kustību veikšana (piem., pārvietošanās transportlīdzekļos, kāpšana kalnos).

Menjēra slimības gadījumā cilvēkam var būt epizodiski reiboņi un dzirdes izmaiņas, kā arī troksnis ausī. Dažkārt hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā var izpausties reiboņa sajūta. Tāpat organismam novecojot mainās dzirdes uztvere.

Ja cilvēkam ir līdzsvara traucējumi, tad ieteicams doties pie fizioterapeita un apgūt sev piemērotus vingrinājumus. Fizioterapeiti līdzsvara sajūtas pārbaudei izmanto vairākus testus. Piemēram, pārbaudot, vai cilvēks var noturēt līdzsvaru, stāvot uz vienas kājas. Romberga testā pārbauda, vai līdzsvara traucējumiem nav neiroloģiska izcelsme. Jo cilvēkam ir labāka līdzsvara sajūta, jo viņam ir vieglāk koncentrēties. Mūsdienās līdzsvaru var trenēt, izmantojot dažādus papildpiederumus, piem., līdzsvara paklājiņu, bumbiņas ar cilnīšiem u. tml.