Dažkārt nonākam neērtā situācijā ikdienā, jo nespējam saklausīt kāda cilvēka teikto informāciju. Pēkšņa dzirdes zuduma gadījumā ir bojāta iekšējā auss (dzirdes matiņšūnas/ dzirdes nervs). Šādā gadījumā steidzami jādodas pie dzirdes speciālista. Dzirdes traucējumus var mantot ģenētiskā līmenī, kā arī tie var rasties skaļas vides/ trokšņa, medikamentu lietošanas, dažādu vīrusu un slimību ietekmē.
Jāatceras, kas neatgriezeniska vājdzirdība var rasties pēkšņi, ja skaņa ir ar 120 dB vai vēl lielāku intensitāti. Cilvēka dzirde tiek bojāta arī klausoties dažādas mūziku atskaņojošas ierīces ar austiņām ilgu laika posmu (h) katrā diennaktī, bieži apmeklējot skaļus masu pasākumus (rokkoncertus, hokeja čempionātus u. c.). Dzirdi negatīvi ietekmē spalgu trokšņu (salūta, fanu tauru pūšana sporta čempionātos) uztvere.
Lai cilvēks pēc iespējas ilgāk saglabātu kvalitatīvu dzirdes funkciju, jāizvairās no skaņām virs 80 dB intensitātes. Normāla sarunvaloda atbilst 60 dB. Apkārtējās vides trokšņu mazināšanai ieteicams izmantot dzirdes aizsarglīdzekļus. Jāatceras, ka trokšņu mazinošās austiņas pilnībā nespēj pasargāt cilvēka dzirdes orgānu. Ja indivīdam šķiet, ka pārplīsusi bungplēvīte, tad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Šādā gadījumā var rasties paliekošs dzirdes zudums.
Pieaugušie biežāk nekā bērni pamana savas fizioloģiskās dzirdes izmaiņas. Ja bērniem ir apgrūtināta audiālās informācijas uztvere un analīze, tad ieteicams konsultēties ar ārstu.