Molekulārbiologa Džona Medina atziņas par galvas smadzeņu darbību:
1. 21. gadsimtā izdzīvo cilvēki ar labāk attīstītām smadzenēm nevis fiziski attīstītu ķermeni. (Ikdienā izzinot jaunas lietas, cilvēks spēj ātrāk orientēties laikā, telpā un konkrētajā situācijā.)
2. Fiziskas aktivitātes attīsta smadzeņu darbību.
3. Miegs uzlabo domāšanu.
4. Stresa ietekmē mazinās izziņas procesi.
5. Smadzeņu attīstība katram cilvēkam norit atšķirīgi.
6. Cilvēku smadzenes, veicot vairākas lietas vienlaicīgi, koncentrējas interesantākajai nodarbei.
7. Cilvēks spēj atcerēties septiņus simbolus 30 sekundes, ilgākai atmiņai informāciju vairākkārt jāatkārto.
8. Sajūtu stimulācija uzlabo būtisku atmiņu atcerēšanos.
9. Vizuālu informāciju cilvēki spēj ilgāk atcerēties (piem., prezentācijai pievienotos attēlus).
10. Mūzika uzlabo cilvēku pašsajūtu un uzlabo mācīšanās spējas.
11. Cilvēku dzimums ietekmē smadzeņu darbību, piemēram., sievietes uztver detaļas, savukārt vīrieši – situācijas kopainu.
12. Jebkurā vecumā cilvēki izzina apkārtējo un mēģina atklāt jaunas lietas.
Attēla resurss: http://howyourbrainworks.net/
Izmantotā literatūra: Meļko, I. Būvē mācību pamatus.// Ilustrētā zinātne. Mācību rokasgrāmata. 3/2014.; 31.lpp.
