Dzirdes un redzes traucējumi var savstarpēji kombinēties

Daudziem cilvēkiem diagnosticēta redzes un dzirdes traucējumu kombinācija dažādās vecuma grupās. Pazemināta dzirdes un redzes funkcija var būt dažādu ģenētisku sindromu un slimību gadījumā. Vairākos pētījumos cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma konstatētas dzirdes izmaiņas normāla skaļuma sarunu gadījumā. Makulas deģenerācija trīs reizes biežāk novērojama cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem pēc 70 gadiem, savukārt pēc 75 gadu vecuma aptuveni 40 % ir redzes un dzirdes traucējumi. Parasti izmainīto dzirdes un redzes uztveri sākotnēji pamana tuvinieki un medicīnas speciālisti.  Svarīgi savlaicīgi veikt diagnostiku, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu piemērotu terapiju. [1.]

Ušera sindroms ir ģenētiski iedzimta slimība. Cilvēkam pakāpeniski pasliktinās redzes uztvere, dzirdes uztvere iekšējās auss vai dzirdes nerva bojājuma dēļ, tiek traucēts līdzsvars. Ušera sindromu nevar ārstēt, bet var mazināt ar dažādām stratēģijām. Izplatība populācijā ir aptuveni 15 : 100 000 jaundzimušo pasaulē. Veicot pētījumu vairāk nekā 50 vājdzirdīgu bērnu skolās aptuveni 3 – 6 % izglītojamo ar smagu vājdzirdību konstatēts Ušera sindroms. Savlaicīgi diagnosticējot vislabākā terapija ir dzirdes un redzes palīgtehnoloģijas, multimodāla mācīšanas pieeja, augumentatīvas tehnoloģijas, emocionāls atbalsts un socializācija. Nākotnē, iespējams, varēs izmantot gēnu terapiju. CHARGE sindroms ir ģenētiska slimība dažāda vecuma personām. Visbiežāk izpaužas kā ausu/ deguna/ acu/ sirds darbības traucējumi, augšanas deficīts. Aptuveni 50 % gadījumu CHARGE sindroms radies CHD7 gēna mutācijas dēļ. Bērnu vecumā terapijā ieteicams iekļaut multimodālu izglītošanas pieeju, sensorās integrācijas terapiju. Būtiski sadarboties ar medicīnas speciālistiem miega/ dzirdes/ redzes/ motorikas traucējumu terapijai. [2.]

Redzes traucējumus var mazināt, lietojot brilles/ kontaktlēcas vai izvēloties acu lāzeroperācijas. Speciālisti informē, ka acu lāzeroperācijas ne vienmēr izdodas. Redzes korekcija mūsdienās tiek veikta dažādās pasaules valstīs. Ja tuvredzība, tālredzība vai astigmātisms kādu laiku nemaina izpausmes stadiju, tad var domāt par lāzeroperācijas veikšanu. Acu lāzeroperāciju nedrīkst veikt bērna vai pusaudža vecumā (atsevišķos gadījumos var veikt), pārāk plāna acs radzenes biezuma dēļ, hronisku radzenes slimību dēļ, autoimūnu slimību gadījumā, progresējošu redzes traucējumu dēļ, kā arī grūtniecības laikā un pēc tās. Redzes traucējumu gadījumā ieteicams regulāri konsultēties ar oftalmologiem, redzes aprūpes speciālistiem. Pēc acu lāzeroperācijas nedrīkst: aiztikt, berzēt acis, apmeklēt pirti, peldbaseinu, solāriju, lietot acu kosmētiku. Noteiktu laiku jālieto ārsta ieteiktie medikamenti, saulesbrilles, jāievēro personīgo higiēnu.[1.]

Komunikācijai ar personām dzirdes un redzes traucējumu gadījumā iesaka izmantot: skaidru artikulāciju lasīšanai no lūpām, zīmju valodu, vizuālus simbolus, Braila un Mūna rakstu, grafiska formāta alfabētu, atslēgas vārdu rakstīšanu piezīmēs, elektronisku saziņu (Braila raksta izvades iespējas, liela formāta tekstu), individuāli izmantojamus saziņas simbolus, Tadoma – runātāja balss saišu vibrācijas analīzi u. c. [2.] Redzes profilaksei ieteicams regulāri veikt redzes pārbaudes, nesmēķēt, ievērot veselīgu dzīvesveidu, lietot sabalansētu uzturu, sargāt acis no tiešiem saules stariem, ievērot drošības noteikumus dažādos procesos. [4.] Dzirdes profilaksei ieteicams regulāri veikt dzirdes pārbaudes, kā arī lietot dzirdes aizsarglīdzekļus.