Ķīmisku vielu ototoksiskā ietekme

Noskaidrots, ka ķīmiskas vielas var izraisīt dzirdes traucējumu rašanos: auss gliemeža (cochlea) bojājums, līdzsvara orgāna fizioloģijas izmaiņas, galvas smadzeņu VIII jeb līdzsvara un dzirdes nerva darbības traucējumi, izmaiņas centrālajā nervu sistēmā. Ķīmiskas vielas, kas var izmainīt dzirdes fizioloģiju: neirotoksiskas vielas, ototoksiskas vielas, auss gliemezim (cochlea) toksiskās vielas. Mūsdienās tiek veikti epidemioloģiski pētījumi par ķīmisku vielu ototoksisko ietekmi uz cilvēku dzirdi, kuri strādā rūpniecībā. Daudzās pētījuma procedūrās pārbaude veikta ar laboratorijas dzīvniekiem (pelēm, žurkām, jūrascūciņām). [1.]

Vairākos 20. un 21. gs. pētījumos secināts, ka neirotoksiskām vielām var būt ototoksiska izpausme. Dažu šķīdinātāju sastāvā esošās vielas var negatīvi ietkmēt cilvēka redzes, dzirdes un vestibulārās sistēmas darbību. Dažādi smagie metāli, to savienojumi (piem., dzīvsudrabs un svins) var izraisīt vājdzirdību. Gāzveida vielas, radot hipoksiju, var būt ototoksiskas vai neirotiskas. Ototoksiskas vielas izmaina iekšējās auss funkcionēšanu: mainās dzirde un vestibulārā aparāta darbība. Toksiskās vielas maina dzirdes gliemeža kohleāro sastāvu: samazinās matiņšūnu daudzums, izmainās perilimfas un endolimfas balanss pusloka kanālos. Līdzsvara orgānam toksiskās vielas (vestibulotoxicants), piem., streptomicīns vai gentamicīns, izmaina iekšējā ausī esošā līdzsvara orgāna darbību, rada dzirdes matiņšūnu deģenerāciju. Cilvēkam līdzsvara traucējumu rezultātā izmainīta orientācija telpā, līdzsvara traucējumi, reibonis un nistagms. [1.]

Ototoksiska iedarbība novērota: daudziem farmācijas medikamentiem (ototoksiska komplikācija), antibiotikām (ķīmijterapija), aminoglikozoīdiem (piem., streptomicīnam, gentamicīnam, amikacīnam, dihidrostreptomicīnam), dažiem pretvēža medikamentiem (piem., cisplatīnam, karboplatīnam, bleomicīnam), diurētiskiem līdzekļiem (piem., furosemīdam, piratanīdam, bumetanīdam), dažiem pretdrudža un pretsāpju līdzekļiem (piem., salicilātiem, hinīnam, hlorokvīnam). Aminoglikozīdu oktotoksiskās iedarbības gadījumā dzirdes zudums sākotnēji novērojams augsto frekvenču toņu uztverē, vēlāk iespējams dzirdes pazeminājums arī zemajām frekvencēm (atkarībā no ārstēšanas ilgumu un uzņemtajām medikamentu devām). [1.]

Medikamenti, kas var izmainīt dzirdes uztveri (komplikāciju gadījumā radīt dzirdes traucējumus vai trokšņus ausīs/ galvā) :

salicilāti (aspirīns, salicilāti un metilsalicilāti),

nesteroīdie pretiekaisuma medikamenti (aspirīns, diklofēns, etokolāks, fenoprofēns, ibuprofēns, indometakīns, naproksēns, piroksikams, sulindaks, benorilāts, benoksaprofēns, karprofēns, diklofenaks, diflunizāls, feprazons, izoksikams, ketoprofēns, metilsaliciāti, D-Penicilīns, fenilbutazons, proglumetakīns, prokvazons, rofekoksibs, salicilāti, sulindaks, tolmetīns, zomepiraks),

antibiotikas (aminoglikozīdi (amikacīns, gentamicīns, kanamicīns, neomicīns, netilmicīns, streptomicīns, tobramicīns), eritromicīns, vanomicīns, minociklīns, polimiksīns B kopā ar amfotericīnu B, kapreomicīns, sulfonamīds, vankomicīns),

diurētiķi (bendroflumetazīds, bumetadīns, hlortalidons, ehakrīna skābe (edekrīns), furosemīds, acetazolamīds, diapamidīns, hidrohlorthiazīds, metilhlorthiazīds),

ķīmijas terapijas medikamenti (bleomicīns, bromokriptīns, karboplatīns, cisplatīns, metotreksāts, slāpekļa mustards (mustargēns), vinblastīns, vinkristīns),

hinīns (hlora fosfāts, hlorokvīnu fosfāts, kvinakrīna hidrohlorīds, hinīna sulfāts),

gļotādas aizsarglīdzekļi (mizoprostols (citoteks)),

narkotiski pretsāpju līdzekļi jeb anlgētiķi (hidrokodons),

tvaiki, šķidinātāji (cikloheksāns, dihlorometāns, heksāns, lindāns, metilhlorīds, metil-n-butil-ketons, perhloretilēns, stirēns, tetrahloretāns, toluols, trihloroetilēns),

pretvēža medikamenti (bleomicīns, cisplatīns, karboplatīns, metotreksāts, nitrogēna mustards (mustagēns), viniblastīns),

sirds medikamenti (celiprolols, flekainīds, lidokaīns, metoprolols, prokainamīds, propranolols, kvinidīns),

psihofarmoloģiski medikamenti (amitriptilīns, benzodiazepīna medikamenti, brupropions, karbamzepīns, diklofesīns, doksepīns, desiprimīns, fluoksetīns, imipramīns, litijs, melitracēns, molindons, paroksetīns, fenelzīns, protriptilīns, trazodons, zimeldīns),

glikokortikosteroīdi (prenizolons, ACTH (acthar)),

anestēzijas līdzekļi (bupivakaīns, tetrakaīns, lidokaīns),

antimalārijas līdzekļi (hlorkvīns, hidroksihlorkvīns),

citi medikamenti (piemēram, talidomīds), kā arī dažādas toksikās vielas: alkohols, arsēns, kofeīns, marihuāna, nikotīns, dzīvsudrabs, auranofīns u. c. [2.] Jāatceras, ka dažiem medikamentiem ir līdzvērtīgs sastāvs, bet atšķirīgi nosaukumi.

Pētījumos ar dzīvniekiem atklāta ototoksiska iedarbība dažādiem šķīdinātājiem: toluolam, etilbenzolam, n-propilbenzīnam, stirolam, metilstirēnam, trihloretilēnam, p-ksilolam, n-heksānam, oglekļa disulfīdam. Šķīdinātāji ietekmē centrālās nervu sistēmas un iekšējās auss darbību. Organisko šķīdinātāju ietekmē var parādīties līdzsvara traucējumi, var iegūt neatgriezeniskus dzirdes traucējumus. Matiņšūnas, uztverot ķīmiskās vielas, saindējas. Tas izraisa matiņšūnu membrānas destrukciju. Epidemioloģiskos un eksperimentālos pētījumus par vielu ototoksicitāti sāka veikt aptuveni no 20. gs. 80-jiem gadiem. Noskaidrots, ka dzirdes traucējumus darba vidē var izraisīt stirola un toluola šķīdinātāju maisījumi, oglekļa disulfīds. Rūpniecībā strādājošie cilvēki ir pakļauti ne tikai šķīdinātāju iedarbībai, bet arī troksnim. Lai precizētu šķīdinātāju ietekmi uz cilvēka dzirdi, jāveic papildus pētījumus objektīviem datiem. [1.]

Asfiksanti (oglekļa monoksīds, ūdeņraža cianīds, cianīdi ) auss gliemezī (cochlea) rada hipoksiju. Ja cilvēkam bijusi saskarsme ar zemas koncentrācijas asfiksantiem, tad iespējams atgriezenisks dzirdes traucējums augsto frekvenču toņiem. [1.]

Nitrili (piem., akrilnitrils, 3,3 – iminodipropionitrils, 3 – butenenitrils, cis – 2 – pentenenitrils, cis – krotononitrils) izraisa paliekošus dzirdes traucējumus. Akūta akrilnitrila iedarbībā pētījumā ar žurkām varēja novērot pārējošus dzirdes traucējumus augsto frekvenču diapozonā. Iespējams, ka hroniska akrilnitrila ietekmē var rasties patstāvīgi dzirdes traucējumi. [1.]

Dažiem metāliem un to savienojumiem var būt ototoksiskas īpašības (piem., svinam, dzīvsudrabam, alvai, germānijam). Pētījumos noskaidrots, ka svins un tā savienojumi izraisa neirotoksisku mehānismu cilvēku un pērtiķu organismā. Dzīvsudraba savienojumu pētījumos pierādīta to kaitīgā ietekme uz laboratorijas dzīvnieku dzirdi. Cilvēkiem saskarsme ar dzīvsudrabu izraisa saindēšanos. [1.]

Trimetiltīns un trietiltīns veicina ārējo dzirdes matiņšūnu zudumu un asinsvadu izmaiņas. Sešiem rūpnīcas darbiniekiem pēc trimetiltīna un trietiltīna ieelpošanas novērots akūts limbisks – smadzenīšu sindroms (dzirdes traucējums, nistagms), izmaiņas urīna analīzēs. Laboratorijas dzīvniekiem pētījumā ar germānija dioksīdu novēroti dzirdes traucējumi, deģenerācija kohleārajās šūnās un izmaiņas smadzeņu darbībā (impulsu uztverē un pārraidīšanā uz attiecīgajiem galvas smadzeņu kodoliem). [1.]

Pašlaik zinātnieki veic pētījumus, lai noskaidrotu metālu, nematālu, kadmija un arsēna ototoksisko ietekmi. Pagaidām iegūtie dati licina, ka kadmijs ietekmē kohleārās šūnas. Uzņemot 5 ppm CdC12 kadmija koncentrāciju 30 dienas bez pārtraukuma laboratorijas žurkas ieguva dzirdes traucējumus. Dzirdes traucējumi novēroti arī cilvēkiem, kas dzīvo ar arsēnu piesārņotā teritorijā. Šādā apvidū dzīvojošajiem bērniem veiktajās analīzēs arsēns tika atklāts matos, asins un urīna analīzēs. [1.]

Pagaidām nav pilnībā izpētīta ietekmi bromātu ietekme ilgstošā laikā, zemas devas gadījumā. Savukārt liela kālija bromāta vai nātrija bromātu devas norīšana izraisa paliekošu, smagas pakāpes vājdzirdību. [1.]

Pēc epidemioloģisko pētījumu datiem tabakas dūmi var veicināt dzirdes traucējumu attīstību. Tabakas dūmos ir ūdeņraža cianīds – hipoksiju veicinoša viela. Jāatceras, ka bieži smēķēšana nav vienīgais dzirdes traucējumu cēlonis. Daudzreiz cilvēkam papildus smēķēšanai tiek konstatēta hipertensija, augsts holesterīna līmenis, cukura diabēts u. tml. [1.]

Halogenētie ogļūdeņraži (polihlordifenili, tetrabrombisfenols, heksabromciklododekāns, heksahlorbenzols) veicina ārējo matiņšūnu deģenerāciju un palielina dzirdes sāpju slieksni. Saskarē ar halogenētiem ogļūdeņražiem attīstās dzirdes un vairogdziedzera darbības traucējumi. Tāpat mazinās dzirdes informācijas apstrāde. Zinātnieki halogenētos ogļūdeņražus klasificē pie ototoksiskām vielām. [1.]

Pašlaik nav zinātniski ticamu pierādījumu par šajā rakstā tālāk minēto vielu ototoksicitāti, zinātnieki veic pētījumus, lai precizētu informāciju. Dažkārt par ototoksiskām vielām uzskata insekticīdus, piretroīdus, fosfororganiskos savienojumus. Dažos pētījumos novērota saistība starp organofosfātu, piretroīdu iedarbību uz cilvēka organismu un izmaiņām centrālajā nervu sistēmā un iegūtajiem sensoneirālajiem dzirdes traucējumiem. Daudzos pētījumos ir bijuši blakus faktori: mašīniekārtu troksnis, organiskie šķīdinātāji, metālu iedarbība un personu neveselīgie dzīvesveida paradumi (smēķēšana, alkohola lietošana u. c.). Alkilika savienojumi (n–heptāns, butilnitrīts, 4-tert–butiltoluīns) retos gadījumos var ietekmēt dzirdi. Butilnitrīts var radīt dzirdes uztveres pazeminājumu diapozonā no 10 kHz (novērojams ilgāku laiku) līdz 40 kHz (īsāku laiku). Dažkārt mangāns var radīt sensoneirālus dzirdes traucējumus. [1.]

2007. gadā “Eiropas Darba Drošības un veselības aģentūra” (“European Agency for Safety and Health at Work” (EU-OSHA)) veikusi trokšņa un ķīmisko vielu iedarbības pārbaudes darbiniekiem dažādās jomās (rūpniecībā, būvniecībā, elektroenerģijas ražošanā, gāzes un ūdens apgādē, lauksaimniecībā). Ķīmisko vielu iedarbība pētīta kopš 1990. gada, tā laika gaitā darba vidē mazinājusies. Savukārt trokšņa līmenis kopš 2000. gadā ievērojami palielinājies. [1.]

Eiropas Savienības dalībvalstīs dzirdes traucējumi ir aptuveni 13 % no klasificējamām arodslimībām. Dzirdes traucējumi ir apmēram 51 % gadījumu ražošanas rūpniecībā un 17 % – būvniecībā. Ķimikāliju rezultātā aptuveni 2 % gadījumu diagnosticētas neiroloģiskas izmaiņas vai saslimšanas. Ototoksiskas ķīmiskas vielas var atrast daudzās rūpniecības sfērās. Ja cilvēks strādā vairākās darbavietās, tad ototksisku vielu ietekme dažkārt var summēties un ietekmēt cilvēka organisma vai orgānu funkcionēšanu. [1.]