Terminu “līdzsvars” lieto dažādās jomās. Līdzsvars nodrošina stabilitāti. Uz planētas Zeme ķermeņus ietekmē spēks. Ķermenim esot līdzsvarā visu spēku summa atbilst nullei. Fizikas zinātnē iespējams stabils, nestabils vai nenoteikts līdzsvars. Zemāk esošs masas centrs un lielāks atbalsta laukums nodrošina stabilāku ķermeņa pozīciju.
Ķermenim ir stabils līdzsvara stāvoklis, ja pēc stāvokļa maiņas uz to iedarbojas spēki, kuri atvirza ķermeni līdzsvara pozīcijā (piem., virvē iekārta lode, kas svārstās). Nestabils līdzsvars izpaužas, kad ķermenis pēc pozīcijas maiņas neieņem iepriekšējo stāvokli (piem., pulksteņa sekunžu rādītājs). Nenoteikts līdzsvars ķermenim ir, ja tas atrodas uz horizontālas virsmas pirms un pēc kustības (piem., ripojoša bumba).
Cilvēka galvas smadzeņu 8. nerva (dzirdes un līdzsvara nerva) darbība palīdz cilvēkam saglabāt līdzsvaru. Līdzsvaru nodrošina vestibulārais aparāts, redze, kustību – balsta orgānu sistēma. Līdzsvara orgānu veido trīs pusloka kanāli ar endolimfu un gliemezis, kurā atrodas kaļķa kristāliņi – otolīti. Pusloka kanāli uztver paātrinātu kustību un reaģē uz to, savukārt gliemezis atbildīgi par ķermeņa stāvokļa izjūtu.
Līdzsvara orgānā atrodas matiņšūnas. Matiņos – nelieli kristāliņi, kas rada spiedienu jutīgajām šūnām. Mainoties spiedienam tiek nosūtīti signāli apstrādei galvas smadzenēs. Pēc tam tiek sūtīts signāls konkrētai muskuļu grupai par atslābināšanos vai saraušanos. Pusloka kanāli atrodas trīs savstarpēji perpendikulārās plaknēs, reaģējot uz kustībām dažādos virzienos. Kustību laikā mainās endolimfas novietojums pusloka kanālos un matiņu pozīcija. Galvas smadzenes uztver raidīto signālu.
Attēla resurss: www.audiologyassociatesinc.com
Literatūras avots: Jansone-Henkunzene, I., Jonāne, L., Vilks, I., Reinholde, A. Dabaszinības 11. klasei.// Lielvārds,2011. 208 lpp., 38. – 39. lpp.
