Smēķēšana ir viens no agrīnas nāves cēloņiem. Apkārtējā vidē esošo tabakas dūmu ieelpošanu ir pasīvā smēķēšana. Ieelpot cigarešu dūmus var gan smēķējošu cilvēku dzīves vietās, gan uz ielas. Jāatceras, ka pasīvā smēķēšana var veicināt gan slimību (astmas, plaušu vēža, dažādu alerģiju u. c.) rašanos, gan mirstību.
Zinātnieki atklājuši, ka pasīvā smēķēšana rada risku iegūt dzirdes traucējumus jau pusaudžu vecumā. ASV vairāk kā 50 % bērnu ikdienā ir saskarsmē ar smēķētājiem. Dzīvojot kopā ar cilvēkiem, kas smēķē, pastāv lielāka iespējamība plaušu vēža, sirds saslimšanu, astmas un vidusauss iekaisuma riskam.
Pētījums par pasīvās smēķēšanas ietekmi uz dzirdi tika veikts pirmoreiz. Tajā piedalījās vairāk kā 1 500 dalībnieku vecumposmā no 12 līdz 19 gadiem. Sākotnēji dalībniekus izmeklēja dzīvesvietā. Dzirdes pārbaude un asins izmeklējumi laboratorijā uzrādīja augstu nikotīna līmeni. Jauniešiem tika atklāta tendence iegūt sensoneirālu vājdzirdību. Jāatceras, ka vecāku smēķēšanas dēļ bērniem var būt iedzimta vājdzirdība.
Zinātnieki pētījuma gaitā atklāja, ka pasīvā smēķēšana pavājina skaņu uztveri. Cilvēkiem bija grūtāk uztvert augstās skaņu frekvences, līdz ar to mazinājās runas izpratne. Vairāk kā 80 % pētījuma dalībnieku neizjuta dzirdes traucējumus. Vieglas pakāpes dzirdes traucējumi nav uzkrītoši pamanāmi. Dažkārt skolā bērniem, kam pastāv dzirdes traucējumi, bet tie nav diagnosticēti, piešķir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnozi.
Bērniem pēc dzimšanas ir jāpārbauda dzirdi, bet vēl joprojām nav izveidotas vadlīnijas bērnu dzirdes pārbaudei.
Attēla resurss: tipshealthylf.blogspot.com
Literatūras avots: http://www.a-health-blog.com/secondhand-smoke-linked-to-hearing-loss.html