Dažkārt runājot par krākšanu cilvēki to neuztver nopietni. Krākšanu vēl mēdz dēvēt par miega apnoju. Cēloņi krākšanai un traucētam naktsmieram var būt dažādi: augšējo elpceļu anatomiskās īpatnības (lielas mandeles, mīkstās aukslējas vai mēles sakne), deguna iekaisums, akūts neiroloģisks traucējums, alkohola lietošana pirms naktsmiera u. c. Arī miega laikā mēs varam saklasīt savu vai citu cilvēku krākšanu.
Ja cilvēks naktīs bieži krāc, jādodas pie speciālista, lai noskaidrotu, vai nav miega apnoja. Speciālisti elpošanu naktsmiera laikā miega apnojas gadījumā salīdzina ar nirēja bez akavalanga elpošanu. Cilvēki, kas krāc, naktsmierā nedaudz maina gulēšanas pozīciju, savukārt personas ar miega apnoju naktī guļot nemitīgi grozās un nevar atrast sev naktsmieram atbilstošu pozīciju. Miega apnojas gadījumā cilvēks dienā jūtas ļoti noguris, pazeminās kognitīvās spējas, galvassāpes, saspringta kakla un plecu rajona muskulatūra. Laika gaitā var mainīties asinsspiediens, kā arī var tikt radīti smadzeņu darbības traucējumi.
Sākotnēji miega apnoju var diagnosticēt miega laboratorijā veicot pārbaudi miega laikā, vēlāk izmaiņas parādās arī elektrokardiogrammā. Pasaulē aptuveni 3 – 5 % vidēja vecuma cilvēkiem pastāv sindroma simptomi. Biežāk miega apnoju diagnosticē cilvēkiem, kam ir tendence uz tuklumu.
Lai noskaidrotu, kā visefektīvāk konkrētajā situācijā uzveikt krākšanu, ieteicams konsultēties ar speciālistiem: veikt manipulācijas, lietot speciālu masku naktsmiera laikā u. c.
Attēla resurss: www.thehealthblog.net
