Blīvāk apdzīvotās teritorijās cilvēki pavada ilgāku laiku troksnī. Trokšņu kartes statiski attēlo konkrētas vietas esošo vai nākotnē paredzamo troksni. Šādas kartes tiek izveidotas pēc trokšņu mērījumu datiem. Trokšņu kartēšanā paredz trokšņa izplatību konkrētā teritorijā, ierobežojot trokšņa izplatību un ietekmi uz cilvēkiem ikdienā. Stratēģiskajā plānā tiek noteikti arī klusie rajoni. Speciālisti Latvijā veikuši trokšņa novērtēšanu Olainē šosejas un dzelzceļa teritorijā, Rīgas Brīvostas un Vējzaķusalas teritorijā u. c.
Lai mazinātu trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību, var izmantot prettrokšņu ekrānus jeb sienas. Piemēram, 2 m augsta siena 100 m attālumā esošu troksni samazina par aptuveni 6,6 dB(A), savukārt 4 m augsta siena – par 10 dB(A). Izvērtējot trokšņu avotus, ņem vērā ģeogrāfisko novietojumu, izvietojumu, fiziskos parametrus, iekārtu radīto trokšņa līmeni (maksimālo), iekārtu darbības laiku.
Eiropā izmanto vairākas trokšņu kartēšanai paredzētas modelēšanas programmatūras ar modernām analīzes iespējām. Trokšņu kartēšanas process iekļauj: 1) trokšņa emisijas aprēķinu; 2) trokšņa izplatības aprēķinu; 3) vidējo lielumu aprēķinu (dienā, vakarā, naktī, diennaktī); 4) ekspozīcijas aprēķinu. Kartēšanā tiek izmantoti rastra dati, vektordati un statiskie rādītāji, tehniskie dati.
Ja cilvēkam ir trokšņaina darba vide, tad ieteicams lietot aizsargaustiņas un/ vai ausu ieliktņus.
Literatūras avots: Maskoļūna, B., Vilnītis, V. SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Trokšņa prognozēšanas un kartēšanas process.
