Viens no fizikālajiem darba vides riska faktoriem ir troksnis. Tā ietekmē var rasties neatgriezeniski dzirdes traucējumi, kuru attīstība var noritēt ilgākā laika periodā. Troksnis ir skaņa, kas indivīdam rada nepatīkamas sajūtas.
Troksnis ir dažādas intensitātes un frekvenču skaņu sakopojums. Troksni raksturojošie lielumi: akustiskā spiediena līmenis – mēra trokšņa/ skaņas spiedienu izmaiņu Pa (paskālos); frekvence – akustiskā spiediena svārstību daudzums 1 sekundē (herci – Hz). Cilvēki spēj uztvert frekvences intervālā [20; 20 000] Hz, savukārt nespēj uztvert infraskaņu (zem 20 Hz) un ultraskaņu (virs 20 kHz).
Pastāv četri trokšņu veidi:
- patstāvīgais troksnis – konkrētais troksnis pastāv ilgu laika posmu;
- pārtrauktais/ sitienu troksnis – augsta skaņas intensitāte, pastāv īsu mirkli, pēc kāda laika augstās intensitātes skaņa tiek atkārtota;
- impulsveida troksnis – skaņa ilgst mazāk nekā 1 sekundi;
- tonālais troksnis – viens skaņas tonis dominē pār citām skaņu frekvencēm vismaz 10 dB augstāk.
Indivīdam trokšņa ietekmē var kļūt paaugstināta auss jūtība un izmainīties vielmaiņa. Dzirdes šūnām tiek traucēta barības vielu uzņemšana, tāpēc tās aiziet bojā.
Darba vides trokšņa rezultātā var rasties gan ar dzirdi saistīti, gan ar dzirdi nesaistīti indivīda veselības traucējumi. Ja trokšņa rezultātā cilvēkam radušies dzirdes traucējumi darba vidē, tos dēvē par aroda vājdzirdību. Indivīdam vismaz piecus darba gadus vajadzējis strādāt skaļā vidē. Dažkārt cilvēki strādājot var gūt akustiskas traumas, atskanot negaidītam un ļoti skaļam troksnim. Trokšņa rezultātā cilvēkiem var parādīties ar dzirdi nesaistīti veselības traucējumi, piemēram, izmainīta normāla elpošanas funkcija, traucēts naktsmiers, parādās dažādas sirds un asinsvadu slimības, kā arī izmainās vispārējā dzīves kvalitāte.
Dzirdes traucējumu iedalījums: akutrauma, trokšņa vājdzirdība un 80 dB trokšņa izraisītais risks vājdzirdībai. Vājdzirdība attīstās, mainoties skaņas spiedienam un ilgumam, skaņas frekvencei, izpausmei. Vājdzirdības rašanos būtiski ietekmē indivīda jūtīgums un dzirdes slieksnis.
Dažkārt dzirdes pasliktināšanās var būt pārejoša, pēc kāda laika atjaunojoties normālai dzirdes funkcijai. Ja cilvēkam ir radušās sūdzības par ausu aizkrišanu, tad jādodas pie dzirdes speciālista, jo akutraumas rezultātā pastāv varbūtība neatjaunoties pilnvērtīgai dzirdes funkcijai.
MK noteikumi Nr. 660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” ietver trokšņa izvērtēšanu darba vidē. Trokšņa līmeņa noteikšanai (dB(A)) var izmantot atbilstības skalu A. Jāatceras, ka troksnim ir pakļauti visi indivīdi, kas atrodas skaļajā vidē!
04.02.2003. apstiprināts MK noteikums Nr. 66 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”. Ja darba vidē trokšņa līmenis ir virs 80 dB(A), tad darba vides vadītājam jāinformē darbiniekus par trokšņa ietekmi uz cilvēka organismu un jāapmāca, jānodrošina individuālos aizsardzības līdzekļus. Troksni darba vidē jāmēra vienreiz gadā, ja tas pārsniedz 85 dB; vienreiz trijos gados, ja troksnis ir [80; 85] dB. Darba vadītājam jāglabā mērījumu dati 45 gadus, vēlāk tos arhivējot.
Troksni mazina pareizs aprīkojuma iekārtojums un darba tehnoloģiju uzlabošana, amortizējošu paliktņu izmantošana, troksni mazinošu materiālu lietošana darba vides iekārtojumā, aerodinamikas trokšņa slāpētāji, trokšņa izolācija ar speciāliem celtniecības materiāliem. Lai izvairītos no trokšņa jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi (ieliktņi, austiņas, ieliktņu un austiņu kombinācija), jāierobežo darba laiks skaļā vidē (piem., 87 dB(A) vidē, ievērojot aizsardzības instrukcijas un lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, indivīds var strādāt 8 h, savukārt 95 dB(A) vidē – tikai 1 h un 16 min jeb 76 min.
Trokšņa radītas vājdzirdības profilaksei jānodrošina dzirdes orgānu atpūtu ik pēc divām darba stundām aptuveni 20 minūtes, darbiniekus jāinformē par dzirdes higiēnu un jāatmet kaitīgie paradumi, kas pasliktina normālu dzirdes funkciju.