Līza, sieviete ar dzirdes traucējumiem, stāsta cilvēkiem par savu pieredzi ikdienas saziņā pirms dzirdes aparātu izvēles un pielāgošanas. Viņa nezina konkrēti, kad zaudējusi dzirdi. Ģimenē un skolā sākotnēji tika uzskatīts, ka meitene kautrības dēļ izvairās no komunikācijas ar apkārtējiem.
Bērnībā neskaidri uztvertās skaņas, cilvēku runa šķitusi normāla. Līza domājusi, ka ir mazāk apķērīga nekā citi bērni. Bērnībā vairākkārt bijušas ausu infekcijas. Naktīs traucēts miegs spēcīgo sāpju dēļ, neesot apmeklējusi medicīnas speciālistus. Vienpadsmit gadu vecuma izslimojusi masalas, to ietekmē izmainīta gan redzes, gan dzirdes funkcija. Principā dzirdes traucējumiem bijuši vairāki izcelsmes faktori.
Līza pusaudzes vecumā nav varējusi pilnībā uztvert sarunas. Vadot automašīnu nav varējusi sarunāties. Sieviete strādājusi žurnālistikas jomā, izmantojot tulka pakalpojumus publiskā telpā. Līza apzināti izvairījusies no dažādām situācijām (piem., vakariņām sveču gaismā, svarīgām preses konferencēm trokšņainā vidē u. tml.). Līzasprāt, dzirdes traucējumi palīdzējuši viņai koncentrēties darbam, novēršot blakus trokšņus.
Sieviete vecumposmā pēc 30 gadiem izlēma apmeklēt audiologu, lai izvēlētos dzirdes aparātus dzirdes funkcijas uzlabošanai. Speciālists sievietei piedāvāja vairākus dzirdes aparāta modeļus (ar atšķirīgu pastiprinājumu, funkcionalitāti) un informēja par dzirdes aparātu ikdienas apkopi pēc to lietošanas u. tml.
Audiometrijas dati sievietei abām ausīm atklāja ceturtās pakāpes vājdzirdību. Dzirdes speciālists pēc nedēļas pielāgoja dzirdes aparātus. Speciālists ieteica sievietei sākotnēji lietot dzirdes aparātu pāris stundas dienā, pakāpeniski palielinot lietošanas ilgumu.
Literatūras avots: http://www.dailymail.co.uk/health/article-2146859/If-sounds-like-Id-deaf-Liz-Jones-new-polyphonic-world-hearing-aids-overpowering.html
