Jau kopš agrīna vecuma būtiski domāt par dzirdes aizsardzību un profilaksi. Sensoneirāla dzirdes traucējuma gadījumā iet bojā dzirdes matiņšūnas. Bērna vecumā ir rezerves dzirdes matiņšūnas. Trokšņa ietekmē dzirdes matiņšūnu stāvoklis un skaits mainās.
Kā saules starojums var izraisīt ādas vēzi, tā skaļš troksnis – dzirdes traucējumus. Dzirdes traucējumi var būt īslaicīgi, ja tie radušies spēcīga akustiska trokšņa dēļ, piemēram, pēc rokkoncerta. Paliekošu dzirdes traucējumu gadījumā cilvēkiem ir jālieto digitālos dzirdes aparātus, dažos gadījumos – kohleāros implantus.
Ja ausīs ir trokšņi (zvanīšana, šalkšana, džinkstēšana u. tml.), vēlams veikt dzirdes diagnostiku. Dažos gadījumos novēršot pamatproblēmu var izzust troksnis galvā, ausīs (piem., lietojot atbilstošus asinsrites medikamentus). Trokšņi ausīs jeb tinīts ir bez mitas. Tas ir mazināms ar tinīta ģeneratoriem, dzirdes aparātiem, autogēno treniņu, dabas skaņām u. tml.
Noskaidrots, ka skārienjutīgo telefonu un citu audio elektronikas ierīču bieža lietošana ikdienā ilgtermiņā var izraisīt tinītu. Sarunvaloda atbilst aptuveni 30 – 60 decibelu skaļumam, audio ierīcēm skaņas skaļumu var noregulēt līdz pat 120 vai vairāk decibeliem. Dzirdes traucējumi rodas, ja cilvēks atrodas 85 vai vairāk decibelu skaļā vidē.
Speciālisti iesaka klausīties telefonsarunas līdz 60 % no iespējamās skaņas amplitūdas līdz 60 minūtēm diennaktī.
“Vājdzirdības un citu komunikācijas traucējumu Nacionālais institūts” (NIDCD) min dažus skaļuma piemērus: 30 dB – svilpiens, 60 dB – normāla saruna, 90 dB – motocikls, 105 dB – MP3 atskaņotāja maksimālā skaņa, 120 dB – ātrās palīdzības sirēna.
NIDCD definē skaņu kā skaļu troksni, ja:
- sarunājoties ar otru cilvēku, Tev jāpieliec galva viņai/ -am tuvāk;
- skaņa izraisa sāpju sajūtu ausīs;
- skaņas ietekmē galvā jūtama zvanīšanas, dūkšanas sajūta;
- Tu nedzirdi tā, kā parasti dzirdi ikdienā;
- dažas stundas pēc skaļās vides Tev joprojām ir dzirdes izmaiņas.
NIDCD dzirdes aizsardzībai iesaka:
- samazināt skaņas skaļumu audio ierīcēm;
- izvairīties no skaļas vides;
- mazināt trokšņa ietekmi, lietojot ausu aizbāžņus, aizsargaustiņas;
- regulāri veikt veselības pārbaudes.
2015. gadā pēc “Pasaules Veselības Organizācijas” (PVO) datiem vairāk nekā miljards pusaudžu un agrīna vecuma pieaugušo informēti par trokšņa ietekmi uz dzirdi. Kādā nesen veiktā pētījumā noskaidrota tinīta izpausme 28 % vidusskolēniem un studentiem. Tāpat izzināts, ka personām ar tinītu ir mazāks skaņu diskomforta slieksnis.
Pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi par slēpto dzirdes zudumu jeb dzirdes traucējumiem, par kuriem cilvēki sākotnēji nenojauš. Dzirdes neironi aktivizē iekšējo ausi un galvas smadzenes audiālās informācijas apstrādei. Dzirdes nerva darbības izpētei izstrādāti advancēti testi, kuri tūlītēji parāda dzirdes nerva traucējumus.
Pēc statistikas datiem cilvēks dzirdes traucējumus pamana 7 gadus pēc dzirdes izmaiņu sākšanās. Tādēļ, ja redziet cilvēku, kam grūtāk saklausīt un saprast vienkārši pateiktu frāzi, iesakiet veikt dzirdes pārbaudi. Dzirdes pārbaudi jāveic vismaz vienreiz gadā.
Mūdienās militārā jomā lieto darba aizsardzības līdzekļus, tostarp dzirdes aizsardzībai. Senāk tādu iespēju nebija, tāpēc Afganistānas un Irākas veterāniem ir gan dzirdes traucējumi, gan tinīta izpausmes.
Medicīnas pētījumu dati liecina, ka dzirdes tehnoloģiju lietošana ne tikai uzlabo dzirdes uztveri, bet arī mazina Alcheimera slimības, demenču attīstību, veicina socializāciju, mazina depresiju, uzlabo attiecības ar apkārtējiem.
Dzīvo veselīgi un droši!
Attēla resurss: ohsonline.com
Informācijas resurss: Ravi Samy. Noise exposure can loss years later lead to hearing.// http://pulsetell.com; 01.08.2016.
