Līdzsvara un kustību koordinācijas traucējumi

Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumus neiroloģijā iedala četrās grupās:

Smadzenīšu cerebelārā ataksija rodas smadzenīšu un to struktūru bojājuma gadījumā. Statiskās ataksijas gadījumā ir nesatbila gaita, traucēts līdzsvars stāvot uz vietas, asinerģija. Dinamiskās ataksijas gadījumā novērojama mērķa trīce, dismetrija, skandēta runa, makrogrāfija, adiodohokinēze. Smadzenīšu cerebelārā ataksija var rasties insulta, TIL, intoksācijas, traumu, encefalīta, audzēja, deģeneratīvu slimību, BCP gadījumā.

Vestibulārās ataksijas gadījumā bojājums radies vestibulārā aparātā un sistēmā. Cilvēkam pārvietojoties, stāvot miera pozīcijā novērojama ķermeņa novirzīšanās uz bojājuma pusi. Var izpausties vestibulārs reibonis, nistagms, veģetatīvās reakcijas. Vestibulārā ataksija izpaužas vestibulopātijas, ausu slimību, VIII nerva darbības izmaiņu, neiromas, insultu, TIL(v-b), MS, traumu un citu stumbra slimību gadījumā.

Sensitīvās ataksijas gadījumā bojātas muguras smadzeņu mugurējo stabu un perifēro spinālo nervu kāju struktūras. Personai ir stampājoša gaita, kas mazinās redzes kontrolē. Pārvietojas ar plati ieplestām kājām. Spinālās ataksijas gadījumā ir vadu tipa dziļās jušanas traucējumi, kas var rasties funikulārās mielozes, multiplās sklerozes vai neirosifilisa gadījumā. Perifērā ataksija izpaužas kā polineirītiski dziļās un virspusējās jušanas traucējumi kājās (distāli), to var izraisīt polineiropātijas un poliradikuloneirīti.

Frontālā ataksija rodas pieres daivas garozas priekšējās daļās bojājuma rezultātā. Cilvēkam ir savdabīga gaita, astāzija, abāzija, disbāzija jeb gaitas apraksija. Var būt atmiņas, uzvedības praktiskas darbības u. c. traucējumi. Frontāla ataksija var izpausties insultu, vaskulārās leikoencefalopātijas, demences, Alcheimera slimības, traumu, audzēju, deģeneratīvu slimību gadījumā.