Fizioloģiski normālas dzirdes gadījumā uztverto skaņu sāpju slieksnis sākas no 120 dB. Ikdienā cilvēki komunicē 60 – 70 dB līmenī, savukārt čukstus saruna atbilst 30 dB. Maksimāli pieļaujamais trokšņu skaļums ikdienā ir 84 dB. Lielākoties vājdzirdība tiek pārmantota ģenētiski, tāpēc topošajiem vecākiem vajadzētu izvairīties no saskarsmes ar toksiskām vielām. Mūsdienās daudzi cilvēki ikdienā klausās mūziku ar austiņām, atstājot neatgriezenisku ietekmi uz savu dzirdes funkciju.
Dzirdes traucējumi var būt gan pārejoši, gan paliekoši. Cilvēkiem pēc izslimotas gripas bieži pavasarī parādās dzirdes traucējumi. Gripas gadījumā, galvenokārt, tiek skarta vienas auss dzirdes funkcija. Dažkārt stipras iedarbības medikamenti (streptomicīns, gentamicīns) atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka dzirdi, pavājinot tās funkciju vai radot dzirdes zudumu. Indivīda dzirdi var pavājināt vairāku faktoru kopums (medikamenti, vīrusu slimības, ģenētiskas izcelsmes cēloņi, trokšņaina apkārtējā vide). Troksni var mazināt, lietojot akustiskās ķiveres, ausu aizbāžņus, skaņu slāpējošas austiņas. Blīvi apdzīvotā vidē (pilsētā) indivīdiem biežāk novēroti dzirdes traucējumi. Dzirdes traucējumu gadījumā skaņa tiek neskaidri uztverta, indivīdam ir nepieciešama lēnāka komunikācija.
Lai saglabātu labu dzirdi, cilvēkam jāuzņem pilnvērtīgu uzturu (ar kāliju, E vitamīnu) ikdienā, miegā jāpavada 6 – 8 stundas diennaktī, darbavietās (birojos) ik pa laikam jārīko nelielas atpūtas pauzes un kustību rosmes. Ja cilvēkam šķiet, ka viņam ir izmainīta dzirdes funkcija, tad jādodas pie dzirdes speciālista veikt pārbaudi. Jo ātrāk atklās traucējumu, jo lielāka iespējamība novērst paliekošus dzirdes traucējumus, atgūstot zaudēto!
Saudzēsim savu un apkārtējo dzirdi!