Dzīvām būtnēm ir individuāla elektriskā frekvence. Mūsdienu medicīnā izmanto tehnoloģijas ar elektronisko frekvenču ģeneratoriem. Raifa tehnoloģiju atklāja 20. gadsimtā. Izgudrotā orģinālā ierīce bija melna kaste ar elektroniskās frekvences ģeneratoru, uz vāka – mērītāji, ciparnīca. Ierīces dizains laika gaitā ir mainījies, saglabājot primāro teoriju.
Elektronikas speciālists Džimmijs Holmans (Dalasā, Teksass štatā) ražo elektroniskas frekvences ģeneratorus, kurus var noskaņot atbilstoši patogēnu šūnu, baktēriju, vīrusu frekvencēm. Tas sekmē slimību ierosinātāju iznīcināšanu. Specifisko frekvenču nosaukums – nāvējošo svārstību līmenis patogēnu grupai.
“Pulsed Technologies” aparāti novērš bezmiegu, atvieglo sāpju un alerģiju izpausmi, ārstē mikrobu un vīrusu izraisītas saslimšanas, uzlabo limfas atteci, veicina homeopātisku medikamentu iedarbību, izvada toksīnus, novērš stresu u. c. simptomātiku. Šīs tehnoloģijas lieto autisma, reimatisma, Laima slimības u. c. saslimšanu gadījumā.
Ķermeņa elektriskums ir pierādīts fakts. Izzināts, ks endogēnās līdzstrāvas elektriskie lauki iesaistīti cilvēka organisma procesos:
- 1898 – Nikola Tesla – cilvēka audi glabā augstas voltāžas elektriskos lādiņus;
- 1920 – Aleksandrs Gurvičs – ķermeni veido elektrisks lauks nevis tikai ķīmiskas vielas; Elmers Lunds – organisma atjaunošanos var kontrolēt, laižot ķermenī nelielu elektrisko strāvu;
- 1925 – Džordžs Lakhovskis – izveido vairāku viļņu ģeneratoru vēža ārstēšanai – pastiprinot šūnu membrānu elektriskās svārstības atgrūž iznīcinošos patogēnus;
- 1940 – Harolds Burs – izmaiņas elektriskajos laukos ir savstarpēji saistītas ar augšanu, veselību, atjaunošanos un slimību attīstību;
- 1960 – Roberts O. Bekers – organismiem piemīt izmērāms elektriskais lādiņš, piemēram, brūču vai kaulu lūzuma gadījumā, kamēr ir defekts – izmērāma ievainojuma strāva ar palielinātu voltāžu.
- 1968 – Alberts Sentģerģi – zinātnisks darbs “Bioelektronika” – teorija par proteīnu šūnām kā pusvadītājiem, bioelektrība nosaka cilvēku uzņēmību slimībām;
- 1970 – Herberts Frolihs – ķermeņa kopējā vibrācija veic DNS norādījumus, saņem proteīnus sadarbībai;
- 1972 – Fricis Alberts Pops – dzīvie organismi izstaro nelielu gaismas plūsmu, kas ir galvenais ķermeņa vadītājs darbību sinhronizācijai;
- 1980 – Renato Nobili – eksperimentāli pierādījumi, izmantojot elektroencefalogrāfiju, šūnu šķidrumu elektromagnētiskiem rakstiem, kas atspoguļo smadzeņu viļņu rakstu.
Jaunākos pētījumos ir pierādījumi par elektrisko lauku spēju vadīt un regulēt normālus šūnu attīstības procesus. Zemu frekvenču svārstībām liela nozīme ir smadzeņu neironu darbībā, bioķīmiskajās reakcijās un diennakts ritmos.
Dr. S. Holtivangers: “Ķermenis pēc dabas ir elektronisks līdz pat smalkākajam līmenim – kā enerģijas lauku ligzdu virknes slēgums.” Holtvingers lekcijās pieminējis faktu, ka dzīvo organismu šūnas veidotas no molekulām, kam ir šķidru kristālu īpašības. Molekulas rezonējoši uztver gan enerģiju, gan informāciju. Šūnu receptorus aktivizē ķīmiska ierosa un elektromagnētiskie lauki. Procesu sauc par elektrokonformācijas savienojumu. Pēc Holtvangera domām specifiskas frekvences var ārstēt ķermeni, stiprināt šūnu membrānu vadītspēju un funkcionalitāti. Elektronikas speciālists Holmans iesaistījies šī fenomena izpētē.
Elektronikas zinātniekam Holmanam bijusi smaga trauma pēc satiksmes negadījuma. Viņam izmantota transkutānā elektriskā nervu stimulācija (TENS). Šai terapijā raida zemu voltu elektrisko strāvu no elektrodiem, kas lokalizēti blakus traumu vietām. Terapija sniedz īslaicīgu sāpju atvieglojumu. Holmanu ieinteresēja terapijas īslaicīgais efekts. Viņš noskaidroja, ka izmantotā terapija radīja elektronisku troksni, kas traucēja sāpju impulsiem nokļūt līdz smadzenēm – efektīvi maskēja sāpes nevis ārstēja. Holmans, izmantojot savas aroda zināšanas, izveidoja savu TENS ierīci ar uzlabojumiem. Sākotnēji izveidoto ierīci viņš lietoja pašterapijai.
Diemžēl daudzviet pasaulē ir maza vēlme izzināt elektromagnētisko (EM) ārstēšanu. Vairums pantogēnu funkcionē virs 300 000 Hz frekvencēm. EM tehnoloģijas var uzturēt un atjaunot ķermeņa veselību, tā atjaunojošās spējas. Normālās šūnās plūst aptuveni 85 – 100 mikrovolti, kad organisms ir slims – var būt aptuveni 50 mikrovoltu plūsma. Piemēram, vēža šūnām elektriskā strāva atbilst no 8 – 15 mikrovoltiem.
2012. gadā M. Čana paziņojusi, ka strauji pieaugošā izturība pret antibiotikām varētu nest izmaiņas mūsdienu medicīnā, to radikāli izmainot. Tradicionālā medicīna liek zinātniekiem veikt arvien jaunus pētījumus, lai uzlabotu cilvēku veselību bez riska situācijām. Nākotnē elektronika medicīnā ienāks vēl plašākos apjomos.
Attēla resurss: nursinginformaticstiffanywixom.blogspot.com
Informācijas resurss: Nākotnes viļņi.// Ko Ārsti Tev nestāsta. Atklāj Drošākas un Efektīvākas Ārstēšanas Metodes. 2015. gada augusts, Nr. 8 (28), 68.- 73. lpp.