Lielākoties zīdītāju klases pārstāvjiem anatomiski ir divas ausis, kas nodrošina binaurālo dzirdi. Jāņem vērā, ka katra auss uztver skaņas atsevišķi, atšķirības laiks ir dažas sekundes daļas. Binaurālā dzirde ļauj atšķirt skaņu skaļumu, augstumu, tembru un telpiskumu.
Skaņa rodas gaisa, ūdens u. tml. vibrāciju rezultātā. Uztverot šīs svārstības, tiek kairināta bungplēvīte. Jo ātrāk un spēcīgāk svārstās gaisa daļiņas, jo augstāka un spēcīgāka ir saklausāmā skaņa. Pieaugot vibrācijai ausī, rodas nervu impulsi, kurus apstrādā galvas smadzenes. Spiediena svārstību dēļ mainās skaņas un toņi.
Klausoties skaņas, var noteikt skaņas avotu jeb no kurienes nāk skaņa. Skaņu uztver un vada tālāk auss gliemežnīca, tās forma palīdz noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Dzīvnieki var grozīt ausu gliemežnīcas. Piemēram, kaķis, klausoties peles radītās skaņas, ausu gliemežnīcas groza tā, lai vislabāk uztvertu peles atrašanās vietu. Dzīvnieki kustina ausis, lai saklausītu aizdomīgas skaņas un izprastu to izcelsmes avotu, atrašanos.
Attēlu resurss: http://www.medel.com/single-sided-deafness/
