1. aprīlis, 2016

Vai nirstot var iegūt barotraumu?

Mūsdienās daudzi cilvēki dod priekšroku aktīvai atpūtai, tostarp niršanai ar akvalangu. Tāpat kā lidojot, tā arī nirstot izmainās spiediens uz cilvēka organismu. Tas var izmainīt cilvēka organisma fizioloģiskos procesus, kā arī dažkārt var izraisīt barotraumu.

Barotrauma rodas ķermeņa nespējas dēļ adaptēties izmainītajam spiedienam kādā ķermeņa daļā (šoreiz – vidusausī). Zinātnieki atzīmē, ka vislielākais barotraumas iegūšanas risks ir ūdens virsmas tuvumā.

Lai cilvēkam zem ūdens būtu pieejams skābeklis, nirstot jālieto akvalangu. Dažkārt personai atšķiras spiediens Eistāhija kanālā un spiediens uz bungādiņu tehnikas bojājuma vai augšējo elpceļu infekcijas dēļ. Šādā situācijā cilvēkam būtu jāpārtrauc niršana, jo nirstot vēl dziļāk pastāv risks bungādiņas perforācijai. Ja vienā vidusausī izmainītais spiediens (otrai ausij spiediens atbilst normai) tiek pārnests uz auss labirintu, tad cilvēkam var būt reiboņa sajūta ar dezorientāciju, sliktu dūšu.

Jāatceras, ka niršanas procesā var izpausties galvaskausa dobumu barotrauma (sāpes pieres apvidū), plaušu barotrauma, dekompresijas slimība (neiroloģisks bojājums – izraisa nenovēršamu patoloģiju/ nāvi), “slāpekļa narkoze”(vairāk kā 30 m dziļumā – izmainīti kognitīvie procesi un uzvedība). Sportā niršana ir ierobežota līdz aptuveni 39, 5 metru dziļumam.

Pirms niršanas jābūt informētam par procesu, jānovēro simptomi, kas neatbilst normai. Ja cilvēks nejūtas labi (saaukstējies, slikts garastāvoklis, krampji ekstremitātēs u.c.), tad pasākums jāatliek uz citu laiku. Ja pēc niršanas cilvēkam radušās izmaiņas organisma fizioloģijā, zudusi dzirde, traucēts līdzsvars vai izdalās asinis no ausīm, deguna, rīkles, tad jādodas pie medicīnas speciālistiem!

Attēla resurss: www.investopedia.com
 
Literatūras avots: Vīksna, L. Ceļotāja veselības rokasgrāmata. Nacionālais medicīnas apgāds, 2002.