Sabiedrībā tiek diskutēts: “Vai cilvēki ar dzirdes traucējumiem var pilnvērtīgi dzīvot?” Ja sabiedrība palīdz cilvēkam iekļauties vidē, tad persona var pilnvērtīgi dzīvot. Cilvēki, kam dzirdes traucējumi ir kopš bērnības, lielākoties apguvuši zīmju valodu. Šādā gadījumā ikviena verbāla valoda (latviešu, krievu, angļu vai vācu valoda u.tml.) tiek apgūta kā svešvaloda. Jāatceras, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem lielāku vērību pievērš ķermeņa valodai, kā arī skatās uz runātāja lūpām.
Lai atvieglotu komunikācijas procesu cilvēkam ar dzirdes traucējumiem, ieteicams saglabāt acu kontaktu, sarunāties pietiekamā apgaismojumā, atkārtot nesaprasto frāzi/ teikumu (pateikt vienkāršākiem vārdiem), sarunu papildināt ar ķermeņa valodu, mazināt fona trokšņus (piem., izslēgt televizoru, pagaidīt, lai uz ielas aizbrauc garām mašīna un tad runāt), izmantot vizuālus uzskates līdzekļus vai pieskarties cilvēkam pie rokas, lai uzturētu sarunu. Jārunā mierīgā tempā, nepaceļot balss toni, sarunā visa uzmanība jāvelta sarunu biedram, pārtraucot citas aktivitātes (piem., košļājamās gumijas košļāšanu).
Darba vidē cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem jāsniedz precīza darba drošības (dažādām iekārtām/ tehnoloģijām) instrukcija. Cilvēkam jāpalīdz atrast piemērotu darba vietu, ņemot vērā personas kvalifikāciju un prasmes.
Ja cilvēkam ir smagas pakāpes dzirdes traucējumi, tad saziņai dažādās institūcijās var izmantot surdotulka pakalpojumus. Jāatceras, ka šādā gadījumā persona neuzturēs acu kontaktu ar savu sarunu biedru, jo skatīsies uz surdotulku. Vairāk informāciju par vides pieejamību un komunikāciju dzirdes traucējumu gadījumā variet skatīt biedrības “Apeirona” sagatavotajā materiālā: http://www.videspieejamiba.lv/lat/universalais_dizains/?doc=83
Attēla resurss: tibbetts2013.challengepost.com
Literatūras avots:
1) http://ande.isma.lv/Latvv/30102.html;
2) http://www.videspieejamiba.lv/lat/universalais_dizains/?doc=83