Nebraskā (“Center for Childhood Deafness at Boys Town National Research Hospital”) veikts pētījums par bērnu valodas un runas prasmju uzlabošanos, ilgāku laiku lietojot dzirdes aparātus. Audioloģe M. P. Moellere atzīst, ka dažkārt vecākiem var būt nepilnīga informācija par dzirdes palīgtehnoloģiju sniegtajiem uzlabojumiem vieglas, vidējas pakāpes dzirdes traucējumu gadījumā. Pēc statistikas datiem aptuveni 15 % bērnu ASV diagnosticēti dzirdes traucējumi.
Pētījumā piedalījās 180 bērni no 6 ASV štatiem: trīs līdz piecu gadu vecumā, ar vieglas/ vidējas/ vidēji smagas un smagas pakāpes dzirdes traucējumiem. Gandrīz visi respondenti lietoja dzirdes aparātus. Katram dalībniekam veikts runas, valodas un artikulācijas prasmju novērtējums. Pētījuma dalībniekiem dzirdes aparātus pielāgoja dzirdes speciālists atbilstoši audiometrijas datiem. Ja bērns lietoja dzirdes palīgtehnoloģijas ilgāku laiku, jo labāks bija vērtējums. Pētījuma iegūts runas (p179=0,20, p=0,008) un valodas (p155=0.21; P= .01) prasmju novērtējums. Ilglaicīgu dzirdes palīgtehnoloģiju lietošanas dati: runa: F4, 161 = 4,98, p <.001; valoda: F4, 138= .91, p <0,02. Pētījuma procedūrā novērots runas un valodas prasmju uzlabojums ilgāku laiku lietojot dzirdes aparātus.
Audioloģe Moellere uzsver, jo agrāk bērna vecumā sāk lietot dzirdes aparāti, jo labāki rezultāti. Runas un valodas apguvi dzirdes traucējumu gadījumā ietekmē vairāki faktori: dzirdes palīgtehnoloģijas, atmiņa, loģiskā domāšana un valodas attīstīšanas treniņi.
Attēla resurss: www.hikids.org
Literatūras avots: http://archotol.jamanetwork.com/article.aspx?articleID=1851413
