Vidusauss iekaisuma saistība ar sensoneirālu vājdzirdību

Veikts pētījums par riska faktoriem vidusauss iekaisuma saistību ar sensoneirālu dzirdes zudumu patoloģiskas kompjūtertomogrāfijas gadījumā. Hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā var rasties iekšējās auss bojājums, sensoneirāla vājdzirdība (SNV). Pētījuma  mērķis – novērtēt kompjūtertomogrāfijā konstatētos riska faktorus personām ar vienpusēju hronisku vidusauss iekaisumu.

No 2009. gada janvāra līdz 2012. gada decembrim tika novērtēti 231 pacienti ar vienpusēju hronisku vidusauss iekaisumu un neizmainītu dzirdi otrai ausij. Kaulu vadāmības sliekšņi tika aprēķināti katrai ausij 500 Hz, 1 kHz, 2 kHz, 4 kHz. Ja kaulu vadāmības slieksnis hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā četrās iepriekšminētajās frekvenču grupās ir 10 dB lielāks nekā otrai ausij, tad pacients tiek iekļauts SNV grupā.

Kompjūtertomogrāfijas attēli tika analizēti, lai noteiktu mīksto audu blīvumu. Veikta analīze respondentu dzimuma, vecuma (<50 gadi, ≥ 50 gadi), slimības ilguma (<20 gadi, ≥ 20 gadi), perforācijas izmēra (mazs, vidējs, liels) un izvietojuma pozīcija, lai noteiktu faktorus, kas saistīti ar hronisku vidusauss iekaisumu un SNV.

51 (22,1 %) no 231 respondenta  bija SNV un 180 (77,9 %)  nebija. Pēc analīžu datiem mīksto audu blīvuma koeficients [OR] 3.80, 95 % ticamības līmenis [CI] 1.74-8.32; p=0.001, vecums ≥ 50 gadi un vairāk (OR 3.32, 95 %,  1.62-6,81, p=0,001), slimības ilgums ≥ 20 gadi (OR 2.80; 95% CI 1.31-6.02; p = 0.008), mīksto audu blīvums apaļā loga apvidū (OR 2.42, 95% TI 1.12 -5.21, p = 0.024) bija neatkarīgi saistīts ar hronisku vidusauss iekaisumu saistītu sensoneirālu vājdzirdību..

Hronisks vidusauss iekaisums sensoneirālu vājdzirdību izraisīja 22 % respondentu. Mīksto audu klātbūne dobumā palielināja SNV līdz 3.8. Vecums, slimības ilgums, mīksto audu blīvums apaļā loga apvidū bija neatkarīgie faktori SNV prognozēšanai personām ar hronisku vidusauss iekaisumu.