Skaņu pārvadīšanas mehānisms

Skaņas pārvadīšana uz iekšējo ausi notiek galvenokārt caur gaisa vadāmības ceļu. Vēl skaņu uz spirālveida dzirdes orgānu var vadīt caur kaulu.

Skaņas vilnis rodas no divkāršas skaņas svārstības – spiediena paaugstināšanās un pazemināšanās fāzes. Paaugstināšanās fāzē bungplēvīte ar dzirdes kauliņa āmuriņa rokturi virzās iekšā vidusauss virzienā, bet dzirdes kauliņa laktiņas ķermenis pavirzās uz ārpusi, savukārt garais laktiņas izaugums – uz iekšu, pavirzot uz iekšu trešo dzirdes kauliņu kāpslīti. Kāpslītis, pieskaroties priekštelpas lodziņam, izraisa grūdienveidīgu perilimfas kustību priekštelpā. Tālāk svārstības pāriet pa priekštelpas kāpnēm uz Reisnera membrānu, kas iekustina endolimfu un bungdopuma kāpņu perilimfu. Rodas pamatmembrānas un Reisnera membrānas svārstības. Katra kāpslīša izraisītā kustība ar perilimfu novirza priekštelpas loga membrānu uz bungdobuma pusi.

Kaula vadāmības gadījumā var būt divējāds mehānisms skaņas pārvadīšanai caur kaulu līdz spirālveida orgānam.

1) Pamatmembrānas svārstības un spirālveida orgāna aktivizācija notiek tāpat, kā skaņas vadīšanā pa gaisu – skaņu vilnis divu fāžu veidā izplatās līdz iekšējās auss limfai caur kaulu, spiediena fāzē izspiežot apaļā lodziņa membrānu uz āru reizē ar kāpslīša mazāko pamatnes daļu.

2) Kompresijas mehānismam var būt inerces variants, kur jāņem vērā dzirdes kauliņu masas, blīvuma atšķirība, galvaskausa un iekšējās auss limfas atšķirība, dzirdes kauliņu savienojums ar galvaskausa kauliem. Skaņai ejot caur kaulu, skaņas pārvadīšanas sistēmas svārstības atšķirsies no galvaskausa kaulu svārstībām. Tas nozīmē, ka pamatmembrāna un Reisnera membrāna svārstīsies un aktivizēs spirālveida orgānu dabiskā veidā.