Atklājumi elektronikā un dažādu tehnoloģiju rūpniecībā radīja būtiskas izmaiņas cilvēku dzīvē. Daudzās mājsaimniecības un iestādēs sāka izmantot ierīces informācijas ieguvei un izklaidei. Pirmo skaņu plašu atskaņotāju jeb gramafonu izgudroja 19. gs. beigās. Mūsdienās stereoatskaņotāji cilvēkiem ļauj klausīties kvalitatīvus ierakstus. Pirmos radioaparātus sāka lietot aptuveni 1920. gadā. Sākotnēji cilvēki tos klausījās ar austiņām. 20. gs. 50-jos gados sāka lietot pārnēsājamos radioaparātus ar tranzistoru. No aptuveni 1930. g. sabiedrība sāka skatīties televīziju. Tikai no 20. gs. 60-jiem gadiem cilvēkiem pieejama krāsaina televīzija (filmas, pārraides).
Sākotnēji informācija tika arhivēta rakstveidā uz dažādiem materiāliem (alu sienām, papirusiem, ādām, akmens plāksnēm, papīra u. tml.), vēlāk – grāmatās, preses izdevumos u. tml. 20. gs. sākumā tika veikti eksperimenti ar elektroniku, kas deva iespēju sabiedrībai saglabāt informāciju elektroniskā formātā (elektroniskās datu bāzēs, elektronisku programmu formātā).
Silīcija mikroshēma satur daudz elektronisku shēmu. Pēc programmēšanas silīcija mikroshēma var vadīt dažādas tehnoloģijas (piemēram, videokameras, telefonus, veļas mazgājamās mašīnas). Dažāda izmēra mikroshēmas ievietotas datoros. Tiem ir plašas izmantošanas iespējas, datori var vadīt robotus (rūpniecībā, kosmosa pētījumos, vienveidīgu vai bīstamu darbu veikšanai). Ar tehnoloģijām no ķīmiskām vielām var izgatavot dažādas ikdienā noderīgas lietas (vinila, silikona, plastmasas izstrādājumus).
1960. g. izveidots pirmais lāzers – ierīce, kas izstaro vienkrāsainu, ļoti spožu gaismu vienā virzienā. Lāzerus izmanto medicīnā (ķirurģijā), urbšanā, metināšanā, griešanā, audio failu un video failu ierakstīšanai/ atskaņošanai, attāluma noteikšanai, kā arī hologrammu (trīsdimensiju fotogrāfiju) veidošanai.
Attēla resurss: krusorndee.net
