8. augusts, 2016

Muzikālā dzirde: intelekts, emocijas, radošums

muzikala_dzirde
Skaņdarbā mūzikas elementi ir “tonalitāte, metrs, ritms, melodiskā, ritmiskā, harmoniskā, tembrālā skaņu attiecība”. Šo elementu atklāšanas pamatā ir diriģenta ritma izjūta, muzikālā atmiņa un specifiska vokālā dzirde. V. Morozovs: “Vokālā dzirde nav tikai dzirde, bet gan sarežģīta muzikāli vokāla sajūta, kas balstās uz dzirdes, muskuļu, redzes, taustes, vibrācijas, varbūt arī citu sajūtu veidu mijiedarbību …”. Vokālā dzirde – sintētiska sajūta skaņu pareizības noteikšanas prasmei.
J. Joffes muzikālās dzirdes iedalījums:
  • pamatkomponenti (augstums, laikmērs);
  • papildus komponenti (tembrs, dinamika, faktūras);
  • vispārējie komponenti (arhitektoniska, stils, specifika).
H. Šerhens uzsver iekšējās dzirdes būtiskumu diriģenta profesijai. G. Jeržemskis iekšējo dzirdi asociē ar identifikācijas rezultātā radušos iekšējo modelēšanu, veidojot fonu muzikālā kolektīva radošumam. B. Brinners uzskata, ka mūziķa intelektuālā muzikalitāte izpaužas gaumē: ritma interpretācijās, frāzējumā, dinamikā, harmonijā. R. Kan-Špaijers skaņdarba izpildi salīdzina ar zīmēšanu, kā darba rezultātā iegūstams skaņdarba portrets.
Ļ. Vigotskis norāda, ka emocionālās uztveres rezultātā notiek muzikālās mākslas izziņa. “Dzirdēt un uztvert mūziku – tas nozīmē saskatīt tās atšķirības tās raksturā, sekot tēla attīstībai: intonāciju, noskaņu maiņai”. J. Nazaikinskis izdala divus terminus – mūzikas uztvere un muzikālā uztvere: “Muzikālā uztvere (..) vērsta uz to vērtību izpratni, kuras pieder mūzikai kā mākslai, kā īpašai īstenības atspoguļošanas formai, kā estētiskam mākslinieciskam fenomenam”.
 
Intelektuālā muzikalitāte:
  • nošu teksta analīze;
  • ritma zīmējuma izpratne;
  • skaņdarba laikmeta, stila atklāšana;
  • skaņas augstuma izmaiņu noteikšana;
  • harmoniskās saskaņas izmaiņu noteikšana;
  • atsevišķu skaņu partiju identificēšana.
Emocionālā muzikalitāte:
  • mūzikas emocionāla iztēlošanās;
  • runas intonācijas izprašana;
  • skaņdarba idejas, zemteksta atklāšana;
  • tēla attīstības, intonāciju maiņas noteikšana;
  • skanējuma emocionālā identificēšana.
Radošā muzikalitāte:
  • jaunu māksliniecisku ideju radīšana;
  • orģinālu secinājumu veikšana;
  • skaņdarba dramaturģijas izpratne;
  • kopējā skanējuma identificēšana;
  • agoģiska frāžu variēšana.
Attēla resurss: http://www.easyeartraining.com/
Informācijas resurss: Znutiņš, E. Kora diriģenta mākslinieciskā kompetence.// http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/pedagogija/Znutins.pdf