Miegs atjauno enerģiju, sniedz atpūtu organismam. Cilvēki miegā pavada aptuveni 1/3 mūža. Ja miegs nav kvalitatīvs, var rasties izmaiņas veselības stāvoklī. Nepietiekama miega kvalitāte var palielināt negadījumu iespējamību, cilvēks sāk straujāk novecot, pieaug risks sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, cukura diabēta attīstībai, mainās hormonālā sistēma u. tml. Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir traucēts naktsmiers.
Miegu ietekmē diennakts ritms. Vairums cilvēku dodas gulēt tumsas periodā – naktī. Smadzenēs atrodas miega centrs. Tā darbību regulē asinis. Dienā asinīs nonāk kalcijs, kas stimulē miega centra darbību. Kalcijam tieši nokļūstot miega centrā, cilvēks tūlītēji aizmieg. Savukārt kalciju iepilinot asinīs nebūs novērojama šāda reakcija.
Miega centrs mazina smadzeņu aktivitāti – “smadzeņu miegs”, nervu jutību mazina – “organisma miegs”. Parasti cilvēkam guļot ir gan smadzeņu, gan organisma miegs. Noskaidrots, ka, ķermenim esot nomodā, var būt aizmigušas smadzenes, piemēram, mēnessērdzīgam cilvēkam.
Miegu raksturo tipiska pozīcija (cilvēki lielākoties guļ horizontāli ar aizvērtām acīm), mazkustīgums, samazināta reakcijas atbilde uz vides kairinājumiem. Miega ilgums diennaktī katram cilvēkam būs atšķirīgs. To nosaka dienas režīms, iedzimtība, audzināšana, cilvēka pieredze. Ziemas periodā cilvēki guļ ilgāk nekā vasarā. Miegam ir vairākas fāzes: 1) snauda; 2) vieglā miega fāze; 3) dziļā miega fāze; 4) dziļākā miega fāze, 5) sapņošanas fāze.
Ieteikumi kvalitatīvam miegam:
- atvēliet pietiekamu laiku naktsmieram,
- mēģiniet ievērot piemērotu miega režīmu,
- aptuveni 6 stundas pirms naktsmiera nelietojiet kofeīnu, alkoholu, nikotīnu saturošus produktus un dzērienus,
- izvairieties no stresa situācijām vakarā,
- izvairieties no spēcīgas fiziskas slodzes vakarā,
- saslimšanu gadījumā konsultējieties ar medicīnas speciālistiem, jo sāpes var izraisīt miega traucējumus/ bezmiegu.
Sabalansēta miega režīma ietekmē:
- uzlabojas mācīšanās: vieglāk koncentrēties, labāka atmiņa,
- stabilizējas vielmaiņa ķermenī,
- uzlabojas darba kvalitāte,
- ātrāka reakcija dažādās situācijās,
- labāks noskaņojums,
- normalizējas asinsspiediens,
- imunitāte pret saslimšanām.
Cilvēka dzirde darbojas arī naktī. Ja persona ilgstoši pakļauta stresa situācijām, nav ievērots pietiekams naktsmiera ilgums, var parādīties dzirdes izmaiņas. Dzirdes traucējumu gadījumā ieteicams veikt dzirdes pārbaudi un stabilizēt darba/ atpūtas režīmu.
Attēla resurss: http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sleeping_angel.jpg
