Cilvēku un dzīvnieku ķermeņa balsta sistēmu veido kauli. Kauliem var būt pārtraukti un nepārtraukti savienojumi. Nepārtrauktie savienojumi iedalās saistaudu, skrimšļainajos un kaulainajos savienojumos. Saistaudu kaulu savienojumi ir šuves. Skrimšļainie kaulu savienojumi veidoti no skrimšļu plātnītēm, savukārt kaulainajos savienojumos kauli savstarpēji saaug kopā. [1.]
Cilvēka ķermenis sastāv no 200 kaulu struktūras. Kauli nodrošina cilvēka ķermeņa dobumos atrodošos orgānu aizsardzību. Kauli sastāv no kaulaudiem, bet tajos var būt ar gaisu pildīti dobumi. Aptuveni 2/3 kaulu masas veido neorganiskas vielas (kalcija sāļi) un 1/3 organiskas vielas (kaulu šūnas, kolagēnās šķiedras). Kaulos atrodas aptuveni 33 % organisku sastāvdaļu (kolagēns) un 67 % neorganisku sastāvdaļu: 39 % kalcija, 9,8 % karbonātu un 17 % fosfātu. Kauli attīstās un aug līdz 18 – 22 gadu vecumam. Jauniem cilvēkiem ir izturīgāki kauli, savukārt vecumdienās, palielinoties neorganisko vielu daudzumam kaulaudos, pieaug risks kaulu lūzumiem. [1.]
Kaulu augšanā iesaistīti vairāki hormoni:
kalcitriols – veicina kalcija un fosfātu uzsūkšanos gremošanas traktā;
augšanas hormons – veicina kaulu matrices sintēzi un osteoblastu aktivitāti;
tiroksīns – stimulē osteoblastu aktivitāti un kaulu matrices sintēzi;
dzimumhormoni – veicina kaulu matrices sintēzi, osteoblastu aktivitāti;
parathormons – palielina kalcija jonu koncentrāciju un veicina osteoblastu aktivitāti;
kalcitonīns – mazina kalcija koncentrāciju, kavē osteoblastu aktivitāti.
Cilvēkiem atšķirībā no dzimuma pastāv kaulu raksturlielumu atšķirības. [1.]
Ja cilvēkam pēc nelielas fiziskas iedarbības kļūst trausli kauli, vērojama kaulu deformācija, hiperkalcinēmija, kaulu sāpes, tad jākonsultējas ar medicīnas speciālistiem par terapijas iespējām. Kaulu mineralizācijas traucējumi var rasties osteomalācijas, nepietiekama D vitamīna, malabsorbcijas, saules gaismas trūkuma, rahīta, nieru mazspējas, audzēja dēļ. Hiperkalcēmija rodas hiperparatireozes, imobilizācijas, D vitamīna intoksikācijas un piena un sārmu sindroma dēļ. Tāpat kaulu sāpes var izpausties samazinātas kaulu masas dēļ: vecuma pārmaiņas, samazināta kaulu reģenirācija, pastiprināta kaulu resorbcija, cukura diabēts, C vitamīna deficīts, imobilizācija u. c. [1.]
Cilvēka organismā vismazākie kauli ir dzirdes kauliņi, kas atrodas vidusausī. Āmuriņš, kāpslītis, laktiņa ir savstarpēji savienoti, nodrošinot skaņu uztveri. Ja šie kauliņi savienojumu vietās saaug, kļūst nekustīgi, tad jākonsultējas ar otorinolaringologu par terapijas iespējām. Dzirdes kauliņiem saaugot, mainās cilvēka dzirde. Šādā gadījumā jāveic diagnostiku otoneirologam, lai noteiktu, vai nav otoskleroze.
Saudzēsim savu apkārtējo veselību!
Literatūras avots: Apinis, P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. 154.-159.