Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām. Tā darbojas nepārtraukti visa mūža garumā. To nevar ne izslēgt, ne atpūtināt, tāpēc jau kopš dzimšanas ir jādomā par savas dzirdes funkcijas saudzēšanu.
Dzirdei ir ļoti liela loma cilvēka dzīvē, jo dzirdei piemīt apkārtni raksturojoša, brīdinoša funkcija. Mēs dzirdam putnu balsis, vēju un ūdens tecēšanu, mēs dzirdam savu un apkārtējo cilvēku elpošanu, balsi un soļus. Tas mums palīdz noteikt, kas atrodas mums visapkārt. Tāpat arī mēs dzirdam, kad kāds lielā ātrumā traucas garām ar automašīnu, pērkona ducināšanu, bērna raudāšanu, dažādus signālus un vēl daudz dažādas skaņas, kas brīdina mūs par iespējamām briesmām un like mums būt uzmanīgiem.
Dzirde – tas ir bioloģisko norišu kopums, ar kurām notiek periodisku paša ķermeņa vai apkārtējās vides svārstību uztvere un analīze.
Bet, lai cilvēks, kā arī citas dzīvas būtnes, spētu dzirdēt, šo funkciju mums nodrošina pāra maņu orgāns – auss.
Auss savukārt sastāv no trīs daļām – ārējās, vidējās un iekšējās auss – caur kurām dažādu fizioloģisko procesu rezultātā rodas dzirdes sajūta. Tātad auss ir dzirdes analizators.
Cilvēka auss spēj uztvert skaņas frekvenču diapazonā no 16 līdz 20 000 HZ (hercu).
Zemākas un augstākas frekvences svārstības (infraskaņa un ultraskaņa) var izraisīt dzirdes orgānu kairinājumu, bet nerada apzinātu skaņas sajūtu. Akustisko svārstību frekvences maiņa subjektīvi tiek novērtēta kā skaņas augstuma maiņa. Skaņai izplatoties gaisā, šķidruma un kaulā, rodas mainīgs papildu spiediens, ko sauc par akustisko spiedienu. Cilvēka auss spēj uztvert skaņas, kuru radītais akustiskais spiediens ir 0,001 dyn/cm2.
Skaņas stiprumu parasti mēra decibelos. Dzirdamības sliekšņa stiprums ir vismazākais skaņas stiprums, kuru spēj uztvert cilvēka auss, tam atbilst 0 dB. Vesela cilvēka auss spēj uztvert un analizēt skaņas diapazonā no 0 līdz 140 dB. Lielakas intensitātes akustiskās svārstības rada sāpju sajūtu.
Diagramā varat redzēt, kāds skaņas veids piemīt dažādām darbībām.
Arī izrunājamiem burtiem, kas redzami diagrammā, piemīt atšķirīgas frekvences un decibeli.
Pēc diagrammas, lieliski varam redzēt, kāpēc vecie cilvēki bieži saka, ka ar viņu dzirdi viss ir kārtībā, bet viņi tikai “nesaprot”. Šī nesaprašanas rodas no tā, ka viņi nedzird noteiktus butrus, kuri tiek izrunāti dažādās frekvencēs un dažādos decibelos. Jo dzirdei pasliktinoties, cilvēks nedzird augšējo vai apakšējo līmeni.