17. marts, 2016

Izvēloties dzirdes palīglīdzekļus

Līdz atziņai, ka labāk dzirdēt nozīmē arī labāk dzīvot, katram jānonāk pašam. Par to ir pārliecinājušies gan vājdzirdības skartie cilvēki, gan viņu tuvinieki. „Pirmais solis ir dzirdes pārbaude, pēc tam izskaidrojam cilvēkam, kāda ir viņa problēma, kādi risinājuma varianti tai ir iespējami, un, pārdomājot saņemto informāciju, klientam rodas savi apsvērumi par dzirdes palīglīdzekļu izvēli,” stāsta ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas konsultante – dzirdes speciāliste. “Nezinātājam var rasties virspusējs priekšstats, ka dzirdes speciālists nedara neko īpaši nopietnu, tikai spaida pogas. Modernās tehnoloģijas attīstās un ļauj piedāvāt arvien labākus dzirdes palīglīdzekļus, tomēr galvenais ir dzirdes speciālista kompetence. Viņam ir jāorientējas audioloģijā un jāpārzina konkrētā cilvēka dzirdes traucējumi, jārēķinās arī ar citām viņa veselības problēmām, jāprot ieteikt labāko risinājumu un argumentēt, kāpēc tā. Pieredze rodas, tikai strādājot un nepārtraukti mācoties no saviem kolēģiem ārvalstīs, jo Latvijā diemžēl nav tādas mācību iestādes, kur to varētu pilnībā apgūt. Jābūt arī labam psihologam un jāspēj atrast pieeju cilvēkiem, kuri nespēj formulēt savas dzirdes problēmas, arī iedrošināt tos, kuri baidās sākt lietot jauno dzirdes aparātu, to apkopt, mainīt baterijas. Pirmais mājasdarbs klientam ir dzirdes aparātu lietot, lietot un lietot, izmēģināt to dažādās situācijās. Mēs esam atbildīgi par savu darbu un cilvēkam, kuram izgatavojam dzirdes aparātu, mēdzam teikt: tagad Jūs esiet mūsu ģimenē, un, ja rodas kādi jautājumi, nāciet, palīdzēsim.”
Kas ir dzirdes aparāti
Dzirdes aparāti ir elektroniskas ierīces, ko pielāgo individuāli, pastiprinot skaņu atbilstīgi lietotāja vajadzībām un dzirdes līknes īpatnībām. To izvēle atkarīga no dzirdes traucējumu veida un pakāpes, no auss anatomiskajām iespējām, cilvēka individuālajām īpatnībām, vēlmēm un arī no maksātspējas.
Par dzirdes aparātiem nav uzskatāmi dažādi plaša patēriņa preču katalogos piedāvāti dzirdes pastiprinātāji – tie nav domāti cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, un nav korekti saukt tos par dzirdes aparātiem. Divi galvenie dzirdes palīglīdzekļu veidi ir aizauss un iekšauss dzirdes aparāti, kuri iedalās vairākās apakšgrupās.
Aizauss dzirdes aparāti
Latvijā tas ir izplatītākais dzirdes aparātu veids, kurš der aptuveni 70% cilvēku ar dzirdes traucējumiem, jo aizauss aparātus var pielāgot dažādām vājdzirdības pakāpēm, no vieglas līdz izteikti smagai. Jo izteiktāki ir dzirdes traucējumi, jo lielāks aparāta izmērs, taču jebkurā gadījumā mūsdienīgs dzirdes aparāts ir kompakts, viegls un ērts.
Biežāk tiek izvēlēts aizauss dzirdes aparāts ar individuāli veidotu auss ieliktni. Tas ir ieteicams, ja vājdzirdības pakāpe ir no vidējas līdz izteikti smagai, jo individuāli izgatavotais auss ieliktnis precīzi novada skaņu no dzirdes aparāta pa skaņas caurulīti līdz cilvēka dzirdes centram. Jo lielāks skaņas pastiprinājums ir vajadzīgs, jo lielāka iespēja, ka var rasties atgriezeniskā saite jeb, kā saka sarunvalodā, aparāts var pīkstēt. Individuālais auss ieliktnis šo problēmu novērš, tas precīzi ieguļ ausī un skaņa neiet garām.
Ieliktni var gatavot no cieta vai mīksta materiāla, lielākoties tam ir jāveido arī ventilācija. Dzirdes speciālisti noņem auss nospiedumu, tad ieliktni pielāgo, lai tas būtu ērts, un pieregulē dzirdes aparātu. Digitālos dzirdes aparātus regulē ar moderno tehnoloģiju palīdzību, tiek ieprogrammēti dažādi iestatījumi, kurus prasa gan konkrētais dzirdes traucējums, gan dzirdes aparātu ražošanas firmas regulēšanas programmatūra.
Otrs variants ir atvērtā tipa aizauss dzirdes aparāts ar mikrocaurulīti. Tas labi pielāgojams cilvēkiem, kuru vājdzirdības pakāpe ir no vieglas līdz vidējai, reizēm arī līdz vidēji smagai. Par to speciālisti spriež pēc attiecīgās audiogrammas līknes, kas parāda, kurās frekvencēs ir dzirdes zudums. Mikrocaurulītes priekšrocība ir tā, ka auss ir atvērtāka, un līdz ar to cilvēkam ir lielāka iespēja sadzirdēt arī dabisko skaņu; aparāta ievietošana ausī ir vienkāršāka un lietotājam mazāk traucē svešķermeņa sajūta. Caurulītes galā ir kupoliņš, tas var būt ar vai bez atverītēm. Mikrocaurulīte ir ražota rūpnieciski, taču to pielāgo individuāli – speciālists nomēra attālumu no auss augšējās daļas, kur būs dzirdes aparāts, līdz atverei auss kanālā un izvēlas vajadzīgo izmēru. Dzirdes aparātu ar mikrocaurulīti nevar pārlikt no vienas auss otrā. Šo dzirdes aparāta veidu nereti iesaka cilvēkiem, kuri zemas frekvences skaņas uztver salīdzinoši labāk par augstajām. Jāņem arī vērā, vai lietotājs tiks galā ar aparāta kopšanu. Būtībā tā nav sarežģīta – jānoņem kupoliņš un jāiztīra caurulīte ar tīrīšanas piederumu, taču, piemēram, cilvēkam ar citiem funkcionāliem traucējumiem, piem., vājredzību vai multiplo sklerozi, tas varētu sagādāt problēmas.
Modernākais variants ir aizauss dzirdes aparāts ar uztvērēju auss kanālā. Skaļrunītis ir savienots ar aparātu un tiek ievietots ausī kopā ar mazu kupoliņu. Skaņa ir dabiska. Šos aparātus var pielāgot cilvēkiem ar diezgan smagu vājdzirdību, jo skaļruņi var būt gan standarta, gan spēcīgi un ļoti spēcīgi. Ja dzirde ir slikta, bet cilvēks grib pēc iespējas mazāku dzirdes aparātu, tad skaļrunīti var iebūvēt speciālā veidnē, lai skaņa nevarētu iet garām. Tas izskatās kā divi dzirdes aparāti – aizauss un iekšauss, un nodrošina labu rezultātu.
Iekšauss dzirdes aparāti
Tie tiek veidoti katram cilvēkam individuāli, noņemot vairākus auss nospiedumus, lai panāktu maksimālu precizitāti, jo aparāts jāpielāgo tā, lai tas būtu nevainojami ērts un lai skaņa būtu patīkama. Iekšauss aparāts var būt gan ar skaļuma regulatoru, gan bez tā, dažiem modeļiem ērtai izņemšanai veido speciālu satveršanas rokturīti. Iekšauss dzirdes aparātus izgatavo laboratorijā, ar rokām vai ar lāzeru. Ar lāzeru tiek panākta ļoti augsta precizitāte, visus parametrus izmēra un aprēķina speciāla datorprogramma. Izmaksas ir lielākas, taču mēdz būt tādas ausu formas, kas prasa tieši šīs tehnoloģijas izmantošanu. Cilvēkiem ar izteikti smagu vājdzirdības pakāpi iekšauss aparātu ir grūtāk pielāgot. Šim nolūkam pasaulē izgudrotas smalkas nanotehnoloģijas, bet ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē auss forma un jāizsver, vai šis risinājums ir iespējams. Arī iekšauss dzirdes aparātiem ir vairāki veidi.
Izmēru ziņā lielākais ir iekšauss dzirdes aparāts, kurš aizpilda visu auss gliemežnīcu. Tas ir vislētākais variants, kuru šodien tomēr izvēlas retāk, jo galvenais lietotāju arguments par labu iekšauss aparātam ir vēlēšanās, lai dzirdes palīglīdzeklis būtu pēc iespējas nemanāms, bet šis tomēr ir redzams.
Mazāks ir iekšauss dzirdes aparāts, kas aizpilda pusi auss gliemežnīcas. To var ievērot, ja speciāli ieskatās. Arī šim aparātam var izveidot ventilācijas atveres, lai skaņa būtu dabiskāka.
Vēl mazāks ir kanāla dzirdes aparāts, kuru, kā jau liecina nosaukums, ievieto auss kanālā, kur tas praktiski nav redzams. Kanāla aparātus izgatavo cilvēkiem ar viegliem un vidējiem dzirdes traucējumiem.
Vismazākais ir pilnīgs kanāla aparāts. Lai to varētu lietot, jābūt piemērotai auss formai, ne katram var izgatavot šādu aparātu.
PRECIZITĀTE. Svarīgs brīdis iekšauss dzirdes aparāta tapšanā ir precīza auss nospieduma iegūšana.
 
Cross un Bicross dzirdes aparāti
Tie domāti lietotājiem, kuriem ir vienpusējā vājdzirdība, kad vienā ausī dzirde ir normāla vai mazliet traucēta, bet otra auss ir nedzirdīga vai vājdzirdīga. Aparāti tiek likti uz abām ausīm, nedzirdīgākajā ir tikai mikrofons, kurš pārvada signālu bezvadu sistēmā uz dzirdīgāko ausi. Tā viena auss palīdz otrai.
Latvijā cilvēki bieži vien noskaņoti lietot tikai vienu dzirdes aparātu. Daļa divus nevar finansiāli atļauties, bet daudzi arī uzskata, ka pietiek ar vienu aparātu. Dzirdes speciālisti uzsver, ka abpusēju dzirdes traucējumu gadījumā vispareizāk ir iegādāties dzirdes aparātus uzreiz abām ausīm. Rietumeiropā nav pat runas par to, ka varētu būt citādi. Tas vajadzīgs gan labai dzirdes kvalitātei, gan orientācijai, nodrošina lielākas koncentrēšanās spējas. Ir dabiskāka, patīkamāka skaņa un brīvāka sajūta, ja tu dzirdi ar abām ausīm.
Raksta autore: Zonne, I. Izvēloties dzirdes palīglīdzekļus. Māja, Nr.27 (671), 2014. gada 18.-24. jūlijs. 20.-21. lpp.
Attēla resurss: Nora Krevņeva, F64 Photo Agency