Interesanti fakti par dzirdes aparātu vēsturi

Pirmo reizi popularitāti iemantojis 19. gadsimtā. Pēc raga tipa principa veidots uztvērējs, kas uztverto skaņu novadīja tieši auss ejā.

1898. gadā Miller Reese Hutchison izveidoja pirmo elektrisko dzirdes aparātu. Tika radīta pārnēsājama ierīce ar oglekļa tipa raidītāju. tā pastiprināja vāju signālu, izmantojot elektrisko strāvu tāpat kā telefonā. Dzirdes aparātu bija iespējams lietot jau no 1902. gada, bet tas īpaši lielu popularitāti neieguva līdz pat 1940. gadam.Dzirdes aparāts varēja pastiprināt skaņu uztveri un sapratni mērena dzirdes traucējuma gadījumā.

1920. gadā jūras spēku inženieri patentēja pirmo vakuuma caurules dzirdes aparāta tipu un nosauca to par Vakufonu. Šī ierīce darbojās līdzīgi kā telefona raidītājs, uztverot un pārvēršot skaņu viļņus elektriskos signālos, kas pēc tam tika pastiprināti. Vakufonam bija daudz lielāka jauda nekā oglekļa darbinātajam dzirdes aparātam. Vakufons bija pārnēsājams, taču tā lietošanai bija nepieciešamas divas baterijas.

1950. gadā Bella laboratorijā tika radīts pirmais tranzistors, kas aizstāja līdzšinējos karstos un trauslos ventiļus.

1951. gadā Raytheon uzsāka masu dzirdes aparātu produkcijas ražošanu, taču tehnisku iemeslu dēļ attīstība apstājās.

1952. gadā Zenith atklāja mitruma izturīgus tranzistorus.

1954. gadā tika radīti efektīvāki dzirdes aparāti, pateicoties silikona ražošanas attīstībai.

Tranzistoru sistēmas bija daudz mazākas un tās patērēja mazāk enerģijas. Nelielo bateriju lietošanas rezultātā tika izveidoti dažādi dzirdes aparātu veidi, kādus zinām arī mūsdienās.

1970. gadā tika izgudrots mikroprocesors, kas ļāva ražotājiem veidot daudz mazākus un spēcīgākus dzirdes aparātus. 1977. gadā tika patentēti pirmie krustotie dzirdes aparāti, kuros tika izmantota digitālo un analogo shēmu kombinācija. Šādas ierīces varēja lietot cilvēki ar dažādām dzirdes traucējumu pakāpēm.

1982. gadā tika ieviestas digitālās signāla apstrādes mikroshēmas un tās kļuva būtiskas dzirdes aparātu ražošanā. Pirmoreiz digitālā signāla apstrādes mikroshēma dzirdes aparātā izmantota 1988. gadā. Sākas projekts “Fēnikss”.

Lai arī tehnoloģiju ziņā dzirdes aparāts bija daudz labāks, aparāta izmērs un pielietojamība netika pilnveidota. Tomēr 90. gadu vidū masveidā tika ražoti pirmie pilnībā digitalizētie aizauss un iekšauss dzirdes aparāti.

Dzirdes aparātu tehnoloģijas šobrīd ir attīstījušās tik tālu, ka iespējams izveidot maza izmēra digitālos dzirdes aparātus. Tas nozīmē, ka tagad cilvēki, kuri nevēlējās lietot vizuāli pamanāmu dzirdes aparātu, var pilnībā izmantot dzirdes aparātu priekšrocības, izvēloties mini dzirdes aparātus.