Cilvēkam pirms ģībšanas vērojama zvanīšana ausīs, vājuma sajūta, neskaidra redzes uztvere – redzes halucinācijas. Ģībonis rodas, ja cilvēkam ir strauja asinsspiediena samazināšanās, kā arī nepietiekama skābekļa uzņemšana. Ģībšanu var izraisīt ilgstoša atrašanās nevēdinātās, karstās telpās stāvus pozīcijā, bailes, šoks, spēcīgas sāpes.
Dažkārt cilvēkiem sareibst galva pēc spēcīgu medikamentu lietošanas, straujas pozīcijas maiņas u. c. iemeslu dēļ. Speciālisti – ģimenes ārsts, neirologs, otorinolaringologs – var noteikt cēloni galvas reibšanai (sēra korķi, ausu saslimšana, netrenēts vestibulārais aparāts, endokrīnās sistēmas traucējums).
Menjēra slimības gadījumā bieži rodas reiboņi, taču indivīds nezaudē samaņu. Savukārt vāja dzirdes funkcija saglabājas vēl vairākas dienas (atšķirībā no ģībšanas).
Attēla resurss: phlebotomyblooddrawing.wordpress.com
