2013. gadā aptuveni 17.5 % strādājošas personas Latvijā tika pakļautas kaitīgiem riska faktoriem darba vidē (ergonomiski nepareizi iekārtota darba vide, pārmērīga ķīmiska vai fizikāla iedarbība, nelabvēlīga savstarpējā saskarsme (psihosociāla ietekme), traumu risks).
No vibrācijas ietekmes darba vidē cieš aptuveni 19.7 % strādājošu personu. 16, 5 % darba vidē uztverama smagu/ lielu transportlīdzekļu radīta vibrācija. 26,5 % darbiniekiem darba vidē skaļa trokšņa dēļ skaļāk jāsarunājas ar apkārtējiem (kolēģiem, klientiem). 14,7 % cilvēki veic algotu darbu nakts maiņās (strādā ilgāk nekā 2 h laikaposmā no plkst. 22.00 vakarā līdz plkst. 6.00 no rīta).
Pēc darba devēju aptaujas statistikas datiem aptuveni 52,4 % darba devēju uzlaboja darbinieku sadzīves apstākļus, 55,9 % darba devēju gādāja par darbinieku tērpu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bet 47,1 % instruēja un apmācīja darbiniekus (tostarp par drošību darba vidē). 11,3 % darba devēju Latvijā nav finansējuši darbiniekus darba aizsardzības jomā.
84.8 % strādājošas personas Latvijas darba tirgū kopumā ir apmierinātas ar savu darba vidi un darba apstākļiem. 5.6 % darbinieku aptaujā minējuši, ka viņiem netiek piešķirti individuālie aizsardzības līdzekļi. 39.3 % uzskata, ka darba vidē pastāv daudz kaitīgie faktori, kas ietekmē veselību. Kā darba vides riska faktorus darbinieki minējuši: 43 % – skaļu troksni, 45,6 % – virsstundu darbu, 22,4 % – vibrāciju no dažādām iekārtām/ mašīnām, 19,9 % – transportlīdzekļu radītu vibrāciju, 11,6 % – ķīmiskas un bioloģiskas vielas, kas izsauc ļaundabīgos audzējus.
Kopumā secināts, ka darbiniekiem Latvijas darba tirgū visbiežākie riska faktori ir dažādu vielu ieelpošana/ uzņemšana caur ādu, skaļš troksnis, caurvējš, virsstundas pēc darba laika un vienveidīgas kustības/ ilglaicīgi neizmainīta ķermeņa pozīcija.
Literatūras avots: Martinsone, Ž., Vanadziņš, I., Lakiša, S., Reste, J., Grāvele, M. Darba drošības un vides veselības institūts, RSU. Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013.