Sirds sastāv no diviem kambariem un diviem priekškambariem. Noteiktā secībā un konkrētā laikā saraujoties, tie nodrošina normālu sirdsdarbību. Vidēji cilvēkam miera stāvoklī sirds pukst 60 – 90 reizes minūtē. Sportistiem un regulāras fiziskas slodzes veicējiem miera stāvoklī var būt 40-50 sirdspuksti minūtē. Regulāra, mērena, ilgstoša fiziska slodze trenē sirdi, savukārt pārslodze, neizgulēšanās, stress, paaugstināts asinsspiediens var radīt sirds ritma traucējumus.
Sirds ritma darbības traucējumiem var būt dažādi iemesli. Aritmiju var veicināt paaugstināts asinsspiediens, sirds vārstuļu bojājumi, sirds dobumu palielināšanās vīrusa infekciju dēļ, pārciests miokarda infarkts, organisma pārslodze, paaugstināts holesterīna līmenis,vairogdziedzera slimības. 20-30 % pacientu nav konstatējams aritmijas iemesls.
Ja sirds darbības traucējumi ir ievērojot darba – atpūtas režīmu, tad noteikti jākonsultējas ar ārstu. Speciālisti iesaka pēc negulētas nakts, pārslodzes izgulēties un sakārtot dzīves režīmu. Visbiežāk aritmiju ārstē ar medikamentiem pamatslimības ārstēšanai, sarežģītākos gadījumos tiek izlemts par implantu – stimulatoru/ defibrilatoru u. tml.
Attēla resurss: http://www.turbosquid.com/