Subjektīvi vērtējot, skaņa ir gaisa vibrācijas, ko sajūt cilvēka auss. Objektīvi vērtējot, skaņai piemīt noteikta intensitāte (skaņas stiprums) un noteikta viļņa garuma (skaņas augstums) vibrācijas, kuru viļņiem raksturīgs atbilstošs spiediens (skaņas spiediens). Vibrācijas izplata viļņus, kas, sasniegdamas ausis, izraisa to bungādiņu vibrācijas un rada sajūtu, kura tiek saukta par skaņu. Šos viļņus sauc par skaņas viļņiem.
Skaņas intensitāte ir atkarīga no spiediena līmeņa, kas tiek mērīts decibelos (dB) ar trokšņu mērītāju. Decibelu skala ir izveidota, ņemot vērā to, kā skaņas intensitāti un tās augstumu uztver cilvēks. Šīs skalas mērvienība ir decibels (dB), saskaņā ar kuru tad attiecīgi ir saskaņotas arī skaņas līmeņa mēraparātu skalas. Skaņas augstums jeb frekvence tiek izteikta hercos (Hz).
