Limfātiskā sistēma aizņem 0,3 % no cilvēka ķermeņa masas. Limfa ir caurspīdīgs šķidrums, kas veidojas audos un no no limfātiskās sistēmas ieplūst asinsrites sistēmā. Limfa rodas no asins plazmas, rodoties starpšūnu šķidrumam. Limfmezglos plazmā ieplūst šūnu elementi, lielākoties limfocīti. Limfmezgli atrodas visā ķermenī, bet dažos segmentos ir to sakopojumi. Limfātiskā sistēma cilvēka organismā nodrošina imunitāti.
Fizioloģiski veselam cilvēkam nav palielinātu limfmezglu. Limfas atteces traucējumu gadījumā rodas audu tūska. Jāatceras, ka tievākas miesas uzbūves personām palpējot būs sajūtami limfmezgli arī bez iekaisuma pazīmēm.
Ja cilvēka organismā iekļūst infekcija (nobrāzums, skrāpējums, cits audu bojājums: izgulējums, dermatīts, sēnīšu slimība, roze u.c.), tad palielinās limfmezgli. Iekaisuma gadījumā limfocīti sāk aizsargāt cilvēka organismu pret infekcijas ierosinātājiem. Infekcijai izplatoties saistaudos, parādās audu pietūkums, apsārtums un sāpīgums, sevišķi palpējot. Kakla daļā tuvu ādai atrodas limfmezgli, kuri mēdz palielināties saaukstēšanās, smaganu iekaisumu, kakla un ausu infekciju u. tml.
Ja palielināts limfmezgls nesamazinās mēneša laikā, tad ieteicams konsultēties ar ārstu. Dažkārt tā var būt onkoloģiskas saslimšanas izpausme. Mūsdienās var veikt limfmezgla analīzes, lai noteiktu ļaundabīgo šūnu izcelsmes orgānu.
Attēla resurss: http://www.pasveik.lt/sveikatos-testai/testas-apie-limfine-sistema/63
