Gaisa svārstību rezultātā dzirdam dažādas skaņas. Skaņas viļņu ātrums ir aptuveni 340 m/s. Skaņu viļņu atstarošanās gadījumā dzirdama atbalss. Neredzamo svārstību jeb skaņas viļņu izplatībai nepieciešams gaiss. Kosmosā saziņai tiek izmantotas radiotehnoloģijas.
Kad skaņas viļņi nonāk līdz ausu bungādiņām, tās sāk svārstīties. Skaņu augstums mainās no svārstību ātruma. Straujākas svārstības rada augstākas skaņas, savukārt lēnāku svārstību gadījumā uztverama zemāka skaņa. Svārstību frekvence ir svārstību skaits sekundē. Šī frekvence nosaka skaņas augstumu jeb toni. Jāatceras, ka daudzi dzīvnieki spēj saklausīt ļoti augstu frekvenču skaņas, kas nav cilvēkiem uztveramas.
Radioviļņi atrodas apkārtējā vidē, izplatoties ar gaismas ātrumu gaisā. Radiostacijas skaņu viļņus pārvērš radioviļņos. Radiouztvērēji uztver radioviļņus un pārvērš tos skaņās. Mūsdienās radiouztvērējus izmanto transportlīdzekļu (piem., lidmašīnu/ kuģu) vadītāji saziņai ar dispičeriem. Lai cilvēki varētu skatīties televīziju, rādāmā informācija tiek pārvērsta elektrosignālos. Uztvertie radioviļņi televizorā tiek transformēti skaņās un attēlos.
19. gadsimta otrajā pusē A. Bels izgudroja telefonu. Cilvēka balss radītās gaisa svārstības mikrofons pārvērš elektrosignālos. Izmantojot kabeļus, elektrosignālus var tālu pārraidīt. Telefona skaļrunis uztvertos elektrosignālus pārvērš skaņā.
Attēla resurss: http://marinebio.org/oceans/sounds-of-the-sea.asp
