“Rentgenstarojums ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums 0,0025 līdz 25 nm, tam piemīt liela caurspiešanās spēja. Rentgenstarojumu iegūst, rentgenlampas anoda materiālā bremzējot ātrus elektronus, kurus emitē sakvēlināts katoda kvēldiegs un paātrina elektriskais lauks.” [1.] Mūsdienu modernajā medicīnā rentgenizmeklējumi tiek veikti salīdzinoši bieži. [2.] Vācu fiziķis V. Rentgens 1895. gadā atklāja rentgenstarojumu un tā īpašības. [3.]
Zinātnieki veikuši pētījumus par rentgena staru ietekmi uz cilvēka veselību. Atklāts, ka zobu rentgens var palielināt iespēju nākotnē iegūt kādu no smadzeņu audzēju formām. Audzēji biežāk diagnosticēti sievietēm. Meningiomas gadījumā cilvēkam var izpausties dažāda simptomātika. Rentgena stari ir galvenais riska faktors meningiomu un pieauss siekalu dziedzera audzēju izraisīšanā. [2.]
Secināts, ka bieži veikti rentgenuzņēmumi var veicināt saslimšanas risku jaunībā. Ja tiek veikts zobu panorāmas rentgens, tad 5 reizes palielinās risks saslimt ar vēzi. Tiek izmainīta vairogdziedzera darbība. Pašlaik vēl tiek veikti pētījumi, bet ir hipotēze par dzimumhormonu sekrēcijas izmaiņām radiācijas ietekmē. Rentgena uzņēmumu procedūrā cilvēks uzņem fona starojumu ar visu ķermeni. Veicot zobu rentgenizmeklējumus, starojums tiek vienlaicīgi uztverts vienā ķermeņa apvidū. [2.]
Speciālisti iesaka pirms rentgena veikšanas trīs dienas iepriekš lietot C un E vitamīnu, selēnu, B grupas vitamīnus (B2, B6, B5), cisteīnu, glutationu. Rentgenizmeklējumus pēc Amerikas Stomatologu asociācijas nolikuma, var veikt vienu reizi divos vai trijos gados, izmantojot F grupas rentgena filmas. Tāpat ieteicams glabāt iepriekš veiktos izmeklējumu datus. [2.]
Attēla resurss: www.dzm.lv. Elektromagnētiskā starojuma izmantošana medicīnā.
Literatūras avots:
1) http://www.neslimo.lv/pme/?name=rentgenaparats;
2) Ko ārsti mums nestāsta. Februāris, 2014. Nr. 2 (10), 14.-16.;
3) www.dzm.lv. Elektromagnētiskā starojuma izmantošana medicīnā.