Skaņas izplatās gaisā, šķidrumos, cietos ķermeņos un gāzveida vielās.
“Rūcošā stabulīte”:
kvadrāta formāta lapai nogriež vienu lapas stūri,
pa diognāli pretējā stūrī veic divus iegriezumus (simetriski no sāniem),
sarullē papīru pa diognāli (ar negrieztiem stūriem),
tiek izveidota caurulīte,
jāpiespiež stūri ar iegriezumiem uz papīra caurulītes atveri,
pūšot gaisu, rodas skaļa, rūcoša skaņa.
Radīto svārstību skaits vienā sekundē ir neliels, tāpēc dzirdama zema skaņa.
“Ūdens ērģeles”:
jāielej ūdeni plāna stikla glāzē (apmēram līdz pusei no tās tilpuma),
jāiemērc rādītājpirkstu ūdenī,
jāvelk ar pirkstu lēnām gar glāzes malu,
glāze rada skaņas.
Skaņu augstums (Hz) būs atkarīgs no ūdens tilpuma traukā.
Radītās svārstības izplatās gan gaisā, gan arī traukā esošajā ūdenī.
“Skaņas rezonanse”:
novieto blakus divas plāna stikla glāzes ar 2 cm atstarpi,
vienai no ūdens glāzēm virsū novieto tievu stieples gabaliņu,
lēnām jāvelk pa vienas glāzes malu tīrs, samitrināts pirksts,
rodas skaņa,
skaņu viļņu ietekmē sāk svārstīties otra glāze un vibrēt uz tās novietotā stieple,
pirmā trauka skaņu viļņi izplatās gaisā uz otru trauku.
“Skaņas vadīšana”:
aptuveni 1 m garas auklas vidū iesien metāla dakšiņu,
vairākkārt aptin auklas galus ap rādītājpirkstiem un novieto pirkstu galus ausīs,
piesit dakšiņu pie kāda cieta priekšmeta,
nostiepjot aukliņu var saklausīt skaņu, kas atgādina zvanīšanu.
Pēc dakšiņas piesišanas pie cieta priekšmeta, metālā tiek vadīta skaņa kā toņdakšā.
Eksperimentā svārstības tiek vadītas no dakšiņas pa auklu un pirkstiem uz ārējās auss eju -> bungplēvīti.
“Skanošais kausiņš”:
plastmasas traukam apakšā izdur caurumu,
izvelk caur to diegu,
trauka iekšpusē diega galā nostiprina sērkociņu (1/2 garums),
diegu ieziež ar bišu vasku,
pārvelkot pār diegu ar īkšķi un rādītājpirkstu rodas skaņa.
Ja pār diegu pārvelk pirkstu lēnām, rodas zems tonis, mazāka svārstību frekvence.
Ja pār diegu pārvelk pāri ātrāk pirkstu, tad rodas augsts tonis, lielāka svārstību frekvence.
“Papīrs – membrāna”:
mazu kociņu pārlauž uz pusēm: aptuveni 2 cm garums,
vienu galu uzasina, otru galu iešķeļ,
šķēluma daļā ievieto papīra lapu,
lapu ar kociņa noasināto galu tur perpendikulāri uz skaņuplates, kas griežas,
mūzikas skaņas tiek pastiprinātas.
Kociņš pārnes svārstības no plates uz papīru.
Papīra lapas radītās svārstības izplatās gaisā un apkārt esošie cilvēki var uztvert skaļākus skaņu viļņus.
