Vairogdziedzera veselība

Vairogdziedzeris ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kam vizuāli piemīt taureņveida forma. Tas nodrošina cilvēka organismam būtiskus hormonus: tiroksīnu, trijodtironīnu, kalcitonīnu. Šie hormoni piedalās smadzeņu veidošanās, attīstības procesā cilvēka auglim pirms dzimšanas. Ja zīdainim diagnosticē iedzimtu vairogdziedzera mazspēju, jāveic terapiju, lai noritētu normāla mazuļa attīstība. Vairogdziedzeris piedalās organisma attīstības, vielmaiņas, termoregulācijas procesos. Vairogdziedzera endokrīnās šūnas regulē dažādus organisma procesus.

Vairogdziedzera izmaiņas bieži novēro cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Lietojot kvalitatīvas, mūsdienīgas medicīnas tehnoloģijas var tūlītēji noteikt diagnozi. Piemēram, ultrasonogrāfijas laikā vairogdziedzerim var redzēt radušās izmaiņas.  Laika gaitā var mainīties vairogdziedzera struktūra. Adenomu gadījumā jāveic medicīniskas manipulācijas, lai novērstu to transformāciju ļaundabīgos audzējos. Vairogdziedzerī var rasties autoimūni iekaisumi.

Par vairogdziedzera izmaiņām var liecināt svīšana, paaugstināta nervozitāte, sirds klauves, nogurums, svara zudums, izvirzīti acu āboli, izteikti mirdzošas acis, trīcošas rokas u. c. simptomi. Vairogdziedzera slimības ir nākamā biežāk diagnosticētā saslimšana pēc cukura diabēta. Vairogdziedzera izmaiņu gadījumā var būt dzirdes traucējumi. Ja diagnosticētas vairogdziedzera darbības izmaiņas, tad cilvēkam regulāri jāapmeklē ārstu. Vairogdziedzera darbība jāuzmana visu mūžu.

Speciālisti iesaka pārbaudīt vairogdziedzeri vismaz vienreiz gadā. Ar ultrasonogrāfiju nosaka vairogdziedzera izmēru, scintigrāfija parāda vairogdziedzera mezglu funkcionālo aktivitāti,  savukārt laboratorijā, izpētot asins paraugu, iegūst informāciju par vairogdziedzera hormonu iedarbību uz konkrētā cilvēka organismu kopumā. Ja konstatētas izmaiņas, terapijas procesā jāievēro medicīnas speciālistu rekomendācijas un medikamentu devas. Vairogdziedzera izmaiņu gadījumā medikamentus ir jālieto ikdienā. Dažos gadījumos jāveic operācijas.